Valstis, kurās lauksaimniecība ir galvenais ūdens lietotājs

Pārtikas ražošana un citas lauksaimniecības nozares sastāvdaļas patērē 70% zemes saldūdens izmantošanas. Ūdens, ko mēs iegūstam no upēm un zemes, tiek izmantots apūdeņošanai. Apūdeņošanas prasības atšķiras atkarībā no izmēra, klimata un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Galvenais pārtikas avots, ko patērē visa pasaule, nāk no lauksaimniecības un lopkopības. Pārtikas produktu daudzums un daudzveidība ir atkarīga no mainīgajām patērētāju prasībām, kas tieši ietekmē ūdens patēriņu.

Ūdens izņemšana, ko izmanto lauksaimniecībā, apūdeņošanā un lopkopībā

Pēdējās paaudzes laikā saldūdens izņemšana ir palielinājusies trīs reizes. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) avotiem, pieprasījums pēc saldūdens ir sasniedzis 64 miljardus kubikmetru gadā. Tikai 40% no ūdens, kas izņemts no upēm, ezeriem un ūdens nesējslāņiem, efektīvi veicina ražošanu. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) un tās AQUASTAT nodaļā Somālija, Afganistāna un Nepāla ir trīs lielākās valstis, kas novirza vislielāko ūdens patēriņa procentuālo daļu lauksaimniecībā.

Somālija

Somālijai ir visilgākā piekrastes līnija Āfrikā ar sausām līdz daļēji sausām temperatūrām, kur virsūdens ir galvenais ūdens avots. 99, 5% izņemto ūdeni izmanto lauksaimniecībai, apūdeņošanai un lopiem. Karstā sezonā gruntsūdeņu piegāde Somālijā bieži kļūst ierobežota.

Apūdeņošana un ūdens apsaimniekošana: ar minimālu infrastruktūras attīstību, piekļuve mājsaimniecības ūdenim un apūdeņotajai lauksaimniecībai ir ļoti sliktā stāvoklī. Lietus barojošas un apūdeņošanai paredzētas kultūras ir zemas, jo trūkst efektīvu metožu un lauksaimniecības prasmju.

Ūdens piesārņojums: Tiek uzskatīts, ka visbiežāk sastopamās slimības rodas ūdens piesārņojuma dēļ. Ūdensapgādes, piesārņotā ūdens un ūdens ieguves trūkums ir galvenie šķēršļi šajā jomā. Lauku apvidos ūdensapgāde mājsaimniecībām ir mazāka par 7 litriem dienā, un tai ir plašas gruntsūdeņu rakšanas dēļ iespaidotas sālsūdens no jūras.

Afganistāna

Afganistāna ir sauszemes centrālā Āzijas valsts. Šeit ekonomika galvenokārt ir atkarīga no lauksaimniecības, un 99% no kopējā ūdens izņemšanas izmanto lauksaimniecības nozare.

Apūdeņošana un ūdens apsaimniekošana: Afganistāna ir ūdens bagāta valsts, bet lielākā daļa tās ūdens resursu netiek izmantoti. Karš un civilie nemieri smagi ietekmēja apūdeņošanas sistēmu. Produkcijas daudzums valstī ir atšķirīgs ūdens trūkuma un slikto apūdeņošanas sistēmu dēļ.

Ūdens piesārņojums: Ūdens zemes un piesārņotā ūdens degradācija šeit ir liela krīze. Nepārtraukta sausuma dēļ dzeramais ūdens vairumam lauku teritoriju nav pieejams. Lai gan gruntsūdens kvalitāte ir laba, tā atšķiras no vietas.

Nepāla

Nepālam ir dažādi klimatiskie apstākļi. 93% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir iesaistīti lauksaimniecībā un 98, 2% no kopējā ūdens izņemšanas tiek izmantoti lauksaimnieciskiem mērķiem.

Apūdeņošana un ūdens apsaimniekošana: Nepālas nevēlamie trūkumi ir apūdeņošanas sistēmu neefektīva veiktspēja un nepietiekama kanālu ūdens izmantošana, jo galvenās upes šeit netiek izmantotas apūdeņošanai. Apūdeņošanas sistēmu modernizācija un labāka ūdens apsaimniekošanas prakse varētu palīdzēt samazināt apūdeņošanas ūdens izņemšanu un palielināt apūdeņotās zemes ražošanas līmeni.

Uzlabota ūdens apsaimniekošana jaunattīstības valstīs

Lauksaimniecība turpinās izmantot vislielāko ūdens daudzumu pasaules līmenī, jo īpaši valstīs ar sausiem un daļēji sausiem reģioniem. Tomēr, ja lauksaimniekiem ir pieejamas ūdens taupīšanas tehnoloģijas, tas var ievērojami samazināt ūdens izšķērdēšanu. Ūdens, kas ir mājsaimniecībā, rūpniecībā un lauksaimniecībā, var atkārtoti izmantot, ja tiek samazināts ūdens piesārņojums.