Valstis ar obligātu balsošanu
Gandrīz visām pasaules valstīm ir noteikti likumi, ar kuriem nākas saskarties ar saviem politiskajiem līderiem, vai nu vēlēšanu vai pēctecības ceļā. Noteikumus, kas nosaka, kā notiek vēlēšanas, sauc par vēlēšanu sistēmu. Vēlēšanu sistēma reglamentē vēlēšanu sistēmu, kas var piedalīties vēlēšanās, kā tiek atzīmētas un skaitītas balsošanas un vēlēšanu rezultāti. Dažās valstīs vēlēšanu sistēma paredz, ka visiem tiesīgajiem pilsoņiem ir jāreģistrējas un jābalso nacionālajā vēlēšanu neveiksmē, par kuru ir sods. Pasaulē ir aptuveni 22 valstis, kurām ir obligāta balsošana, bet tikai 11 valstis to īsteno.
Valstis ar obligātu balsojumu
Valstis, kas īsteno obligāto balsošanu
Lai gan 22 valstīm ir obligāta balsošana, tikai 11 valstis to īsteno. Argentīna ieviesa obligātu balsošanu 1912. gadā pilsoņiem vecumā no 18 līdz 70 gadiem, bet tā nav obligāta pilsoņiem, kuri ir vecāki par 70 gadiem un no 16 līdz 18 gadiem. Tomēr tie, kas jaunāki par 70 gadiem, var vēlēties balsot primārajās vēlēšanās tikai tad, ja viņi pirms vēlēšanām oficiāli informē vēlēšanu iestādi. Beļģijā pilsoņiem, kas ir vismaz 18 gadus veci, ir jāiesniedz vēlēšanu iecirknī balsošanas dienā, kas vienmēr ir svētdien. Tiem, kas nepiedalās vēlēšanu iecirkņos, piemēro juridiskas sankcijas. Tomēr juridiska balsojuma pieņemšana nav obligāta. Brazīlijā lasītprasmes iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 70 gadiem ir jābalso, kamēr viņi vēlas piedalīties no 16 līdz 17 gadiem un vairāk nekā 70 cilvēki.
Ekvadora ieviesa obligātu balsošanu 1936. gadā pilsoņiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tomēr analfabētiem pilsoņiem, vecākiem par 65 gadiem un no 16 līdz 18 gadiem, balsošana nav obligāta. Luksemburgā tas ir obligāts tikai 18-75 gadus veciem pilsoņiem, kas nav obligāti pilsoņiem, kas vecāki par 75 gadiem, un ārzemniekiem, kuri ir iekļuvuši vēlēšanu reģistrs. Ziemeļkorejā, lai gan balsošanā ir iekļauts tikai viens kandidāts, pilsoņiem, kas vecāki par 17 gadiem, ir jābalso, apstiprinot vai noraidot kandidātu. Nauru, Peru, Singapūra un Urugvaja arī īsteno obligāto balsošanu. Šveicē dažās kantonās 19. gadsimta beigās tika ieviesta obligāta balsošana, bet valstī, izņemot Šafhauzeni, tā tika atcelta.
Valstis, kas nav izpildījušas obligāto balsošanu
Dažas valstis ir obligāti balsojušas ar likumu, bet vēl to īsteno. Šīs valstis ir Bolīvija, Bulgārija, Kostarika, Dominikānas Republika, Ēģipte, Grieķija, Gabona, Gvatemala, Lībija, Hondurasa un Kongo Demokrātiskā Republika. Libānā pilsoņiem, kuri ir vecāki par 21 gadu, ir tiesības balsot par viņu izvēlēto kandidātu. Saskaņā ar likumu tas ir obligāts visiem vīriešiem, kas ir vismaz 21 gadu.
Kāpēc svarīga ir obligātā balsošana?
Obligātā balsošana nodrošina to, ka visi pilsoņi piedalās to valdošo pārstāvju demokrātiskajās vēlēšanās. Aizstāvji apgalvo, ka balsošana ir līdzīga citiem pilsoniskajiem pienākumiem, piemēram, nodokļiem un obligātajai izglītībai. Obligāta balsošana rada lielāku vēlētāju aktivitāti, kas rada lielāku politiskās leģitimitātes pakāpi. Citas ir apgalvojušas, ka obligātā balsošana uzlabo amatā ievēlēto personu skaitu, jo vēlēšanas nenozīmē vēlētāju aktivitāte, bet gan balsojot.
Valstis ar obligātu balsošanu
| Valstis ar obligātu balsojumu |
|---|
| Argentīna |
| Austrālija |
| Beļģija |
| Bolīvija |
| Brazīlija |
| Bulgārija |
| Kostarika |
| Kongo Demokrātiskā Republika |
| Dominikānas republika |
| Ekvadora |
| Ēģipte |
| Gabona |
| Grieķija |
| Gvatemala |
| Hondurasa |
| Libāna |
| Lībija |
| Lihtenšteina |
| Luksemburga |
| Meksika |
| Nauru |
| Ziemeļkoreja |
| Panama |
| Paragvaja |
| Peru |
| Singapūra |
| Taizeme |
| Turcija |
| Urugvaja |
