Apvienotās Karalistes ekonomika

Pārskats par Apvienotās Karalistes ekonomiku

Apvienotā Karaliste (Apvienotā Karaliste) sastāv no Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas. Šajā reģionā darbojas brīvā tirgus ekonomika, kas nozīmē, ka pircējiem un pārdevējiem ir lielākā daļa lēmumu pieņemšanas pilnvaru, un tos neierobežo valdības politika. Apvienotās Karalistes ekonomika ir piektā lielākā pasaulē, mērot pēc nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt tā ir otrā lielākā ekonomika Eiropas Savienībā (lai gan tā nesen balsoja par dalības pārtraukšanu).

2015. gadā AK nominālais IKP bija 2, 849 triljoni ASV dolāru, un IKP uz vienu iedzīvotāju bija vidēji 43, 770 ASV dolāri. Tā darbaspēks ir 31, 75 miljoni un nodarbinātības līmenis ir 74, 5%. No šiem nodarbinātajiem 79, 7% strādā pakalpojumu nozarē, 18, 8% rūpniecībā un 1, 5% lauksaimniecībā.

Apvienotās Karalistes vadošās nozares

Galvenā nozare Apvienotajā Karalistē ir pakalpojumi, kas veido 78% no IKP. To galvenokārt veicina finanšu pakalpojumu nozare Londonā, kas ir lielākais finanšu centrs pasaulē. Citas nozīmīgas nozares šeit ir aviācija, farmācija, naftas un gāzes ražošana, lauksaimniecība un būvniecība. Tās kosmosa rūpniecība ir ierindota starp otro un trešo lielāko pasaulē. Turklāt Apvienotajā Karalistē ir trešā lielākā farmācijas pētniecības un attīstības nozare.

Top eksporta preces un partneri

2014. gadā AK eksportēja 472 miljardus ASV dolāru vērtu vērtību, padarot to par 9. lielāko eksporta ekonomiku pasaulē. Tās galvenais eksports ir: automašīnas (46 miljardi ASV dolāru), zelts (37, 4 miljardi ASV dolāru), jēlnafta (23, 1 miljards ASV dolāru), rafinēta nafta (22, 1 miljards ASV dolāru) un iepakoti medikamenti (19, 6 miljardi ASV dolāru). Liela daļa eksporta eksportē uz šādām valstīm: ASV (51 miljards ASV dolāru), Vāciju (46, 5 miljardi ASV dolāru), Nīderlandi (41, 2 miljardi ASV dolāru), Šveici (33, 6 miljardi ASV dolāru) un Franciju (27 miljardi ASV dolāru).

Top Import preces un partneri

2014. gadā imports Apvienotajā Karalistē sasniedza 663 miljardus ASV dolāru, kas šajā reģionā radīja negatīvu tirdzniecības bilanci 191 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste importē vairāk preču nekā eksportē. Tās lielākais imports ir: automašīnas (47, 3 miljardi ASV dolāru), jēlnafta (34, 1 miljards ASV dolāru), rafinēta nafta (27, 7 miljardi ASV dolāru), iepakotas zāles (21, 5 miljardi ASV dolāru) un datori (16, 9 miljardi ASV dolāru). Liela daļa tās importa ir no šādām valstīm: Vācija (100 miljardi ASV dolāru), Ķīna (62, 7 miljardi ASV dolāru), Nīderlande (50, 7 miljardi ASV dolāru), ASV (44, 4 miljardi ASV dolāru) un Francija (41, 5 miljardi ASV dolāru).

Problēmas, ar kurām saskaras Apvienotās Karalistes ekonomika

Tā kā Apvienotā Karaliste ir nobalsojusi par Eiropas Savienības dalības izbeigšanu, reģionā ir dažas ļoti unikālas ekonomiskas problēmas. Saskaņā ar Anglijas Bankas Finanšu politikas komiteju šie izaicinājumi ir patērētāju parāds, komerciālais īpašums, konta deficīts, nedroši tirgi un svārstības pasaules tirgū. Piemēram, patērētāju parāds ir augstāks nekā vēsturiskais vidējais rādītājs, kas nozīmē, ka mājsaimniecībām ir neliela atšķirība starp to parādiem un ienākumiem. Šo augsto aizņēmumu līmeni veicināja zemas procentu likmes. Tomēr, ja ekonomika samazinās, patērētāji nespēs atmaksāt šos parādus. Viens no citiem Anglijas Bankas uzskaitītajiem lielākajiem izaicinājumiem bija komerciālie īpašumi. Pēdējo gadu laikā šāda veida nekustamā īpašuma izmaksas ir ievērojami palielinājušās. Šis pieaugums notiek, vienlaikus samazinoties ienākumiem no nomas. Tā ir problēma, jo uzņēmumu īpašniekiem kļūst arvien grūtāk izmantot savus īpašumus kā aizņēmumu līdzekļu aizņēmumiem.

Nākotnes ekonomikas plāni

Lai cīnītos ar iepriekš minētajiem izaicinājumiem, vairāki ekonomisti ir konsultējuši Apvienoto Karalisti. Lielākais padoms ir tas, ka valdībai ir jārīkojas ātri, rīkojoties proaktīvi, nevis reaktīvi. Šai rīcībai ir jāietver alternatīvu tirdzniecības nolīgumu izveide ar citām ES dalībvalstīm, kā arī starptautiskām valstīm. Citi proaktīvi rīcības ierosinājumi ir šādi: uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 20% uz 15%, nodokļu atvieglojumu piešķiršana pētniecībai un attīstībai, kā arī gada investīciju limita palielināšana. Sekojot šiem ieteikumiem, tas palīdzētu reģionam stiprināt ekonomiku, palielinot darbavietas un ieņēmumus.