Kad bija viduslaiki?

Viduslaiki bija laikmets, ko iezīmēja agri viduslaiku sākums un beidzās ar vēlu viduslaiku beigām. Vēsturnieki uzskata, ka agrīnie viduslaiki sākās 6. gadsimtā un beidzās 10. gadsimtā. Agrīnajiem viduslaikiem sekoja Rietumu Romas impērijas kritums un Romas sabrukums starp 2. un 4. gadsimtu. Romas impērijas iedzīvotāji dramatiski samazinājās 4. gadsimtā, daļēji sakarā ar badu, kā arī pastāvīgu iebrukumu no kaimiņu ciltīm.

Agri viduslaiki

Agri viduslaikos 4. gadsimta CE laikā bija vērojams bizantiešu impērijas pieaugums, ko iezīmēja imperatora Konstantīna I pacelšanās 330. gadā, kas Konstantinopoles pilsētu nodibināja kā varas vietu. Vēl viens ievērojams notikums agrīnajā viduslaikos bija islāma pieaugums un kalifātu izveide Tuvajos Austrumos 7. gadsimtā. Šie kalifāti bija iesaistīti sporādiskajos karos ar bizantiešu impēriju, kas ietvēra neveiksmīgu Konstantinopoles aplenkumu 717. gadā. Laika gaitā vērojami arī vikingi, kuri visā Eiropā veica plaši izplatītus ekspedīcijas. Agrīnie viduslaiki dažreiz tiek saukti par tumšajiem laikmetiem, jo ​​analfabētisms bija plaši izplatīts, un tāpēc no šī laikmeta bija maz rakstisku ierakstu.

Viduslaikos

Viduslaiki bija laikmets Eiropas vēsturē, kas sekoja agrīnajiem viduslaikos un sākās 11. gadsimtā un beidzās 13. gadsimtā. Laika posmā Biznesa impērijas izaugsme notika ar tās galvaspilsētu Konstantinopoli, kas turpināja valdīt Eiropas lielāko pilsētu. Viduslaiku viduslaiku raksturoja pieaugoša migrācija uz lauku un pilsētu, kas noveda pie pilsētu pieauguma visā Eiropā. Viduslaikos bija vērojama kristietības izplatība visā kontinentā, no Lielbritānijas uz Skandināviju, kā arī katoļu baznīcas sadalīšana 1054. gadā Rietumu katoļu baznīcā un Austrumu pareizticīgo baznīcā. Islāma-kristiešu konflikts saasinājās viduslaikos, un kristīgās valstis iesaistījās militārajās kampaņās “Svētajā zemē”, kas pazīstama kā krustnes, kuru mērķis bija vadīt islāma kalifātus no Palestīnas. 12. gadsimta renesanses norisinājās viduslaikos, kad notika ievērojamas sociālas, ekonomiskas un politiskas pārmaiņas.

Vēlā viduslaiki

Vēlīnā viduslaiki iezīmēja viduslaiku beigas un aizsākās mūsdienu laikmetā Eiropā. Vēlīnā viduslaiki notika no 14. gs. Līdz 15. gadsimta sākumam. Nesenā viduslaiku nozīmīgais notikums bija Bizantijas impērijas un Konstantinopoles kritums 1453. gadā, kas noveda pie Osmaņu impērijas pieauguma. Vēlīnā viduslaikos bija vērojama arī Serbijas impērijas izaugsme, kā arī drukāšanas izgudrojums. Tomēr Eiropā kopumā vēlu viduslaikos bija vērojams lejupslīdes periods, jo kontinents bija iesaistīts pilsoņu konfliktos.

Samazināties viduslaikos

Eiropa 15. gadsimtā piedzīvoja attīstības samazināšanos, kas iezīmēja viduslaiku beigas. Samazinājums bija saistīts ar 14. gadsimta sākuma lielo badu, un to papildināja Melnā nāve, kurā miljoniem cilvēku nomira un iznīcināja visas paaudzes.