Kas ir CEFTA? Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums
Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgums ir tirdzniecības darījums, ko veic Eiropas valstis, kas nav ES dalībvalstis. Brīvās tirdzniecības zona aptver septiņas valstis, kas kopā aptver 97, 463 kvadrātjūdzes. Reģionā ir sešas oficiālās valodas, bet angļu valoda ir atzīta par reģiona darba valodu. Brīvās tirdzniecības zonā dzīvo vairāk nekā 21, 9 miljoni cilvēku, un to iedzīvotāju blīvums ir 224, 8 cilvēki uz kvadrātmetru. Blokam ir stabila ekonomika, iekšzemes kopprodukts ir 400 miljardi ASV dolāru, un IKP uz vienu iedzīvotāju ir $ 14, 102.
Dalībvalstis
Pašreizējie CEFTA locekļi ir šādi:
- Serbija
- Maķedonija
- Albānija
- Moldova
- Melnkalne
- Bosnija un Hercegovina
- Kosova (netieši, ko pārstāv UNIAMK)
Vairākas bijušās CETA dalībvalstis (Horvātija, Slovākija, Ungārija, Bulgārija, Slovēnija, Čehija, Rumānija un Polija) atteicās no dalības pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Vēsture
1992. gada 21. decembrī Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums tika parakstīts Krakovas pilsētā Eiropas Visegradas valstīs; Čehijas Republika un Slovākija (tad pazīstama kā Čehoslovākija), Polija un Ungārija. Šīs bijušās padomju valstis atklāja brīvās tirdzniecības zonu kā sākumpunktu, cenšoties integrēties Rietumeiropas ekonomikas un politiskajās organizācijās. Tomēr līgums tika izpildīts tikai 1994. gada jūlijā. Nolīgumā tika izdarīti vairāki grozījumi 1990. gadu beigās un 2000.gadu sākumā, lai tie atbilstu pašreizējiem pasaules politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Līdz 2004. gadam visi četri sākotnējie nolīguma dalībnieki bija pievienojušies Eiropas Savienībai, un tādējādi viņi bija atteikušies no attiecīgajām dalībām.
Dalība
Zagrebā 2005. gadā notikušajā CEFTA sanāksmē tika izdarīti vairāki grozījumi sākotnējos kritērijos, kas tika izmantoti, lai piešķirtu dalību. Saskaņā ar šo sanāksmi kāda valsts ir dalībniece, ja tā ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts vai ir apliecinājusi apņemšanos ievērot organizācijas noteikumus. Valstij ir jāparedz citi brīvās tirdzniecības nolīgumi ar CEFTA dalībvalstīm un jāiekļauj vismaz vienā Eiropas Savienības asociācijas nolīgumā. 2006. gadā visas dibinātājvalstis bija atteikušās no dalības, un tāpēc notika tikšanās, lai apspriestu turpmāko virzību. Šīs sanāksmes rezultātā tika pieņemts lēmums par citu Balkānu valstu iekļaušanu tirdzniecības darījumā. Kosovas iekļaušana kā tirdzniecības nolīguma dalībvalsts ir radījusi daudz strīdu, jo valsts 2008. gadā kļuva neatkarīga un pat veicināja konfliktu starp citām dalībvalstīm. Bosnija un Serbija īpaši neatlaidīgi neatzina Kosovu, kas pēc tam ieraudzīja Prištinu, kas 2011. gadā uzspieda tirdzniecības blokādes pret Serbiju, un 2011. gadā robežkontroles punktos izvērsās karš. visās oficiālajās dalībvalstu sanāksmēs.
