Vai Ziemeļkoreja ir daļa no Apvienoto Nāciju Organizācijas?

Oficiāli pazīstams kā Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Ziemeļkoreja ir tauta Austrumāzijā, kas veido Korejas pussalas ziemeļu daļu. Starp divām Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas valstīm ir Korejas demilitarizētā zona (DMZ), kurā abas valdības apgalvo, ka leģitimitāte ir tuvu salām un pussalai kopumā. Gan Ziemeļkoreja, gan Dienvidkoreja ir ANO dalībvalstis.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalība

Pasaulē ir 193 suverēnas dalībvalstis, kas ir ANO daļa un kurām ir vienāda pārstāvība Ģenerālajā asamblejā. Viena no šīm valstīm ir Ziemeļkoreja pēc tās uzņemšanas ķermenī 1991. gada 17. septembrī. Uzņemšanu, kas iekļāva arī Dienvidkoreju, veica Ģenerālā asambleja saskaņā ar Rezolūciju 46/1. Uzņemšana tika veikta pēc tam, kad abas valstis nolēma nosūtīt pieteikumu ANO un pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes ieteikuma Ģenerālajai asamblejai.

Jautājums par to, vai Ziemeļkorejai ir jābūt Apvienoto Nāciju Organizācijas daļai, ir tāds, kas traucē daudziem cilvēkiem. Šīs neskaidrības iemesls ir tas, ka Ziemeļkoreja ir tauta, kas ir pazīstama ar cilvēktiesību ļaunprātīgu izmantošanu un atklātu starptautisko nolīgumu pārkāpumu. Patiesībā, daži cilvēki uzskata, ka Ziemeļkoreja apdraud paša pasaules mieru, jo tā pastāvīgi satraucas ar kodolieročiem.

ANO harta

Viens no argumentiem, kas izmantots, lai izskaidrotu Ziemeļkorejas klātbūtni ANO, ir ANO Statūtu saturs. Jauni dalībnieki, kas vēlas pievienoties, tiek vērtēti atbilstoši kritērijiem, kas noteikti hartas II nodaļas 4. pantā. Pirmā prasība ir tāda, ka jebkurš jauns dalībnieks, kas vēlas pievienoties, var to darīt, ja vien tā ir miera mīloša nācija un ir gatava pieņemt visus hartā noteiktos noteikumus un pienākumus. Turklāt tautai ir jābūt spējai un gribai izpildīt hartā noteiktās saistības. Otrkārt, jebkurai jaunai dalībvalstij, kas vēlas pievienoties, ANO Ģenerālā asambleja būs jāpieņem pēc tam, kad ANO Drošības padome ir apspriedusi par valsts piemērotību un iesniegusi ieteikumus asamblejai.

Lai Drošības padome sniegtu ieteikumu asamblejai, deviņi no piecpadsmit locekļiem ir jābalso apstiprinoši. Šis ieteikums turpināsies, ja neviena no pastāvīgajām dalībvalstīm neizmantos savas veto tiesības. Ģenerālajā asamblejā ieteiktajai valstij pēc balsošanas ir jāsaņem divu trešdaļu vairākums, lai tauta tiktu pilnībā uzņemta.

Ziemeļkorejas gadījumā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 702, kas ANO Ģenerālajai asamblejai ieteica gan Ziemeļkoreju, gan Dienvidkoreju. Šī rezolūcija tika apstiprināta 1991. gada 8. augustā. Pēc apspriešanas ANO Ģenerālpadome tajā pašā gadā pieņēma rezolūciju Nr. 46/1, kurā bija redzamas abu valstu uzņemšanas.

Atomieroči

ANO Statūtos nav atsauces vai regulu attiecībā uz dalībvalstīm un kodolieročiem. ANO neuzskatīja to par piemērotu kodolieroču regulēšanai līdz Līguma par kodolieroču aizliegumu ieviešanai 2017. gadā. Būtībā ANO saprata, ka kodolieroču radītais drauds sasniedza punktu, jo īpaši pēc attiecībām starp Eiropas Savienību. ASV un Ziemeļkoreja kļuva skāba. Līgums bija vērsts uz visu dalībvalstu kodolieroču atbruņošanos ar kodolieročiem. Problēma radās, kad valstis ar kodolieročiem, piemēram, ASV un Krieviju, nepauda atbalstu aizliegumam. Faktiski abas šīs valstis bija ļoti skaidras pretestībā. Pārsteidzoši, Ziemeļkoreja balsoja par līguma pieņemšanu.

Var izteikt vēl vienu argumentu, ka ANO bija gudrs, izvēloties izvairīties no kodolieroču uzņēmējdarbības. Šo argumentu atbalsta tas, ka vairumam ANO pastāvīgo locekļu ir kodolieroči. Ja noteikumos noteikts, ka kodolieroču turēšana diskvalificē kādu valsti, tad visspēcīgākajām valstīm pasaulē būs jāatstāj ANO. Ņemot vērā, ka šīm valstīm pašlaik ir veto tiesības, šo pilnvaru izredzes ir mazas. Ziemeļkoreja ir veikusi mazāk kodolizmēģinājumu, salīdzinot ar citām pasaules mēroga pilnvarām, piemēram, ASV un Krieviju. Patiešām, ASV ir veikusi vairāk nekā 1000 testus, kamēr Ziemeļkoreja ir veikusi mazāk nekā desmit.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas jāatceras, ir tas, ka kodolizmēģinājumi nav skaidri nelikumīgi aizliegti starptautiskajās tiesībās. Iemesls tam ir galvenokārt tas, ka starptautiskās tiesības, kas reglamentē kodolieročus, ir tās pašas valstis, kurām šodien ir kodolieroči. Turklāt jautājums par šo pārbaužu likumību ir pakļauts vairākiem faktoriem, īpaši tiem, kas saistīti ar testa vidi. Dažos līgumos aizliegumi ir skaidri, bet ietver daudzas nepilnības.

Dalībvalsts izraidīšana

Hartā ir noteikumi par dalībvalsts izraidīšanu. Harta nosaka, ka ANO locekli var izraidīt, ja tā pārkāpj hartā ietvertās vadlīnijas. Lai to panāktu, Drošības padomei ir jāsniedz ieteikums Ģenerālpadomei. Tomēr eksperti norāda, ka varbūtība, ka tā notiks ar Ziemeļkoreju, ir ļoti maz ticama, jo tā nekad nav noticis nevienai valstij.

No cita viedokļa būtu saprātīgi, ka ANO izņem Ziemeļkoreju. ANO vairākas reizes ir iznācis, lai aktīvi nosodītu un mēģinātu risināt cilvēktiesību pārkāpumus Ziemeļkorejā. Šie centieni ir redzami tādās lietās kā izmeklēšanas komisijas par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tikpat bīstama kā Ziemeļkoreja, ja tā tiek izņemta no ANO, tad izzudīs jebkāda dialoga iespēja ar citām kodolvalstīm, un pasaule varētu nonākt satricināšanā. Satricinājums radīsies, jo vienīgā iespēja, kas būtu atstāta, lai neitralizētu Ziemeļkorejas radīto apdraudējumu, būtu iebrukums, kas izraisītu milzīgus dzīvības zaudējumus un iznīcināšanu.