Vispasaules vīna ražotājvalstis

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) publicētais 2013. gada ziņojums izpētīja vīna ražošanu visā pasaulē. Saskaņā ar ziņojumu ikgadējā pasaules vīna ražošana bija 27, 421 miljoni tonnu, un 96% no kopējās pasaules produkcijas ieguva no piecpadsmit vīna ražotājvalstīm.

Itālija

Saskaņā ar FAO ziņojumā sniegto statistiku Itālija ir lielākais vīna ražotājs pasaulē, kura vīna ražošana gadā ir 4, 796 miljoni tonnu. Itāļu vīns visā pasaulē ir slavens ar savu pasaules klases izsmalcinātību. Vīnogas, kas ir vīndarības galvenās sastāvdaļas, tiek audzētas lokāli, un valstī ir ideāls klimats, kas piemērots vīnogu audzēšanai. Katrā valsts reģionā atrodas vairāk nekā viens miljons vīna dārzu. Iekšzemes vīna patēriņš Itālijā ir aptuveni 42 litri uz vienu iedzīvotāju, kas liecina par preces popularitāti vietējā tirgū. Vīna darīšanas vēsture Itālijā stiepjas tūkstošiem gadu, jo senie romieši praktizēja komerciālu vīna ražošanu un liela mēroga vīnogu audzēšanu.

Spānija

Spānija ir nozīmīga vīna ražošanas valsts, un tā ir otrajā vietā ikgadējā vīna ražošanā, kas gadā saražo 4, 607 miljonus tonnu. Vīna ražošana Spānijā ir bagāta vēstures izsekošana tūkstošiem gadu, jo arheologi ir konstatējuši vīnkopības klātbūtni starp 4000 BC un 3000 BC. Valsts lepojas ar vislielāko vīnogu audzēšanas platību pasaulē, kur augkopībā ir vairāk nekā 1, 17 miljoni hektāru. Arī vietējais vīna patēriņš ir salīdzinoši augsts, vidējais vīna patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju ir 5, 706 galoni. Spānijā ražoto vīnu raksturo atšķirīga garša, spāņu vīndari uzsverot garšu.

Francija

FAO ziņojuma statistika liecina, ka Francija, kuras ikgadējā vīna ražošana ir 4, 293 miljoni tonnu, ir trešais lielākais vīna ražotājs pasaulē, aiz Itālijas un Spānijas. Francijā ražotais vīns atšķiras pēc kvalitātes, augstākās klases vīni tiek eksportēti uz ārzemju tirgiem, bet zemākas kvalitātes vīni tiek patērēti vietējā tirgū. Vēsturiski lielākā daļa no Francijā ražotajiem vīniem tika patērēti vietējā mērogā, tomēr paaugstinātas cenas ir izraisījušas nemitīgu iekšzemes patēriņa samazināšanos, bet patēriņš 20. gadsimta beigās samazinājās par aptuveni 20%. Šis kritums ir saistīts ar zemas kvalitātes vīniem. Gadu gaitā ir palielinājies pieprasījums pēc augstākās kvalitātes vīniem.

Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis ir relatīvi jaunpienācējs vīna ražošanā, un vīnkopība ir aptuveni 300 gadus veca. Tomēr ASV ir pasaules līderis vīna ražošanā ar gada vīna ražošanu vairāk nekā 3, 3 miljonu tonnu apmērā, padarot valsti par ceturto lielāko vīna ražotāju pasaulē. Tiek lēsts, ka valsts vīnogu audzēšanas platība pārsniedz 1, 1 miljonu hektāru, kas ir sestais lielākais pasaulē. Lai gan vīns tiek ražots visās 50 Amerikas valstīs, 89% no kopējās produkcijas nāk no Kalifornijas. Dažas vīnogu šķirnes ir Ziemeļamerikā dzimtās, un lielākā daļa amerikāņu vīna ir iegūta no Eiropas vīnogu šķirnēm, īpaši “Vitis vinifera”. E un J Gallo vīna darītava ir lielākais vīna ražotājs ASV un otrais lielākais pasaulē. ceturtā daļa no kopējā ASV pārdošanas apjoma.

Pasaules vīna ražošanas samazināšanās

Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas ziņojums rāda, ka pasaules vīna ražošanā ir vērojama lejupslīde, kas ir saistīta ar klimata pārmaiņām, kas saistītas ar globālo sasilšanu. Dienvidamerikas valstis bija vērojamas visstraujāk, īpaši Argentīnā un Čīlē.

Vispasaules vīna ražošanas valstis

Rangs	Valsts	Vīna ražošana (tonnas), 2013
1	Itālija	4, 796, 600
2	Spānija	4, 607, 850
3	Francija	4, 293, 466
4	Savienotās Valstis	3, 300, 000
5	Ķīna	1, 700, 000
6	Argentīna	1, 498, 380
7	Čīle	1, 214, 000
8	Austrālija	1, 186, 343
9	Dienvidāfrika	1, 146, 006
10	Vācija	920, 200
11	Portugāle	603 327
12	Rumānija	378, 283
13	Grieķija	334, 300
14	Krievija	327, 400
15	Jaunzēlande	320 400
16	Brazīlija	273, 100
17	Ungārija	258, 520
18	Austrija	199, 869
19	Serbija	198, 183
20	Moldova	149, 850