Kāda veida valdībai ir Vācija?

Vācija ir vadošā ekonomika kontinentālajā Eiropā un otra lielākā blīvi apdzīvotā valsts pēc Krievijas. Tas ir galvenais Eiropas politiskās, aizsardzības un ekonomiskās organizācijas loceklis. 20. gadsimta Eiropas cīņa par enerģiju iesūc Vāciju divos lielos destruktīvos pasaules karos un atstāja Vācijas okupēto sabiedroto spēku. Sākotnējā Vācijas neatkarība bija 1887. gada 18. janvārī, kas noveda pie Vācijas impērijas izveides. 1949. gada 23. maijā tā arī ieguva neatkarību no sabiedroto spēku, veidojot Vācijas Federatīvo Republiku (FRG vai Rietumvāciju). Vēl viena neatkarības deklarācija bija 1949. gada 7. oktobrī, kas veidoja Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR vai Austrumvāciju). 1990. gada 15. martā gan Austrumu, gan Rietumvācijas integrēta, lai izveidotu vienotu Vāciju, un šī valsts tagad ir demokrātiska, federāla parlamentārā republika, un tai ir konstitūcija, kas uzsver personu brīvību aizsardzību.

Vācijas valdības valdība

Prezidents ir valsts vadītājs, un tas ir svinīgs amats, amata īpašnieks tiek ievēlēts, lai kalpotu vienam termiņam un ir tiesīgs uz otru termiņu, kas ilgst piecus gadus. Prezidenta ievēlēšanu veic Federālā konvencija, kas sastāv no Federālā parlamenta (Bundestāga) locekļiem un valstu parlamentu izvirzītajiem locekļiem. Pašreizējais prezidents ir Joachim Gauck, kurš stājās amatā 2012. gada 23. martā, un nākamās vēlēšanas notiks 2017. gada jūnijā. Federālajam parlamentam (Bundestāgam) ir pienākums izraudzīties kancleri, kas ir valdības vadītājs, kurš pilda savus pienākumus termiņš ir četri gadi. Kanclera pēdējās vēlēšanas notika 2013. gada 17. decembrī, un vēsturiskais pārstāvis ir Angela Merkel, kurš ir nostājies kopš 2005. gada novembra. Nākamās vēlēšanas notiks ne vēlāk kā 2017. gadā. Priekšsēdētājs ieceļ kabinetu (Bundeminister) par ieteikumu kanclers. Ministru kabinets sastāv no federālajiem ministriem.

Vācijas valdības likumdošanas nodaļa

Vācijā ir divpalātu parlamentārā sistēma, ko veido federālā padome (Bundesrat) un Federālā diēta (Bundestag). 16 federālās valstis (landtags) ir atbildīgas par Bundesrāta locekļu iecelšanu, kuriem ir 69 vietas, savukārt Bundestāgā ir 631 sēdvietas, kas atšķiras atkarībā no vēlēšanu termiņa, kura locekļiem ir četri gadi. Bundestāga vēlēšanas notika 2013. gada 22. septembrī, un nākamais notiks līdz 2017. gadam. Dalība Bundesrāta sastāvā nav vēlēšanās, bet to nosaka valsts pārvaldes sastāvs un var mainīties jebkurā laikā, kad viena no 16 valstīm veic vēlēšanas. Lielākā daļa pēckara Vācijas valdību sastāvēja no koalīcijām.

Vācijas valdības tiesneša nodaļa

Valsts augstākā tiesa ir federālā tiesa, kas sastāv no tiesas priekšsēdētāja, tiesas priekšsēdētāja vietnieka un citiem tiesnešiem. Tās ir strukturētas 25 senātos, kas ir tālāk organizēti 12 civilajās grupās, 8 īpašās komisijās un 5 krimināllietu grupās. Federālo konstitucionālo tiesu veido 2 senāti, katrs iedalot 3 palātās, kurās katrs ir astoņi locekļi un priekšsēdētājs. Tiesnešu vēlēšanu komisija ir atbildīga par federālās tiesas tiesnešu atlasi, un tos veido 16 administratīvo valstu tieslietu sekretāri un 16 locekļus ieceļ Federālais parlaments, un citus tiesnešus ieceļ Vācijas prezidents. . Tiesneši paliek līdz 65 gadu vecumam, kad viņi aiziet pensijā. Pusi no Federālās konstitucionālās tiesas tiesnešiem ievēl Pārstāvju palāta, bet otru pusi ievēl senāts, un viņi darbojas 12 gadus un dodas pensijā 68 gadu vecumā. Vācijā ir citas pakļautas tiesas, kurās ietilpst Federālā Administratīvā tiesa, Federālā Sociālā tiesa un Federālā finanšu tiesa. Katrai no 16 valstīm ir savas konstitucionālās tiesas un hierarhijas un specializētās tiesas