Vecākās konstitūcijas, kas joprojām tiek izmantotas šodien

10. Austrālija (1901. gada janvāris)

Austrālijas Konstitūcija ir viena no vecākajām pasaulē, un tā tika izstrādāta 1890. gados vairākās konstitucionālajās konvencijās, kas notika šajā laikā. 1900. gadā Lielbritānijas parlaments apstiprināja Konstitūcijas galīgo projektu. Visbeidzot, 1901. gada 1. janvārī stājās spēkā Austrālijas Konstitūcija. Tā nodrošina tiesisko regulējumu valsts pārvaldībai un diktē Austrālijas parlamenta sastāvu un darbību, kā arī tās pilnvaras un funkcijas.

9. Tonga (1875. gada novembris)

Tongas, Polinēzijas suverēnās valsts un arhipelāga, konstitūciju ieviesa 1875. gada 4. novembrī karalis Geogre Tupoi I. Konstitūcija nozīmē Tongas valdības sastāvu kā konstitucionālu monarhiju un nosaka tās pienākumus. izpildvaras, likumdošanas un tiesu iestādes.

8. Luksemburga (1868. gada oktobris)

Pēc Luksemburgas neatkarības no 1839. gada no kaimiņvalstīm Eiropā un Nīderlandē valsts konstitūcija pirmo reizi tika izstrādāta 1841. gadā, kam sekoja vēl divas konstitūcijas 1848. un 1856. gadā. Galīgā un pašlaik pieņemta Luksemburgas Konstitūcijas versija tika ieviesta 1868. gada 17. oktobrī. Šis ir viens no stingras konstitūcijas piemēriem ar mazākām izmaiņu iespējām nekā parastie likumi. 13 nodaļas un 121 pants ietver Luksemburgas Konstitūciju, un tās nosaka valsts un tās pilsoņu tiesības un pienākumus.

7. Argentīna (1853. gada maijs)

1853. gada 1. maijs iezīmēja nozīmīgu dienu Argentīnas vēsturē, jo šīs Latīņamerikas valsts konstitūcija stājās spēkā tajā pašā dienā. Nākamajās dažās desmitgadēs, sākot ar 1860. gadu, Konstitūcijai tika izdarīti vairāki grozījumi, un pēdējās izmaiņas stājās spēkā 1994. gada 24. augustā. Konstitūcija nosaka Argentīnu kā federālo republiku un nosaka tās lomu. federālajām un vietējām pašvaldībām un to attiecīgajām daļām.

6. Dānija (1849. gada jūnijs)

Pēc absolutisma krituma Dānijā 1848. gada 23. oktobrī Valsts konstitucionālā asambleja sasauca Dānijas Konstitūcijas projektu. Asambleju veidoja 38 locekļi, kurus iecēla karalis, un 114 citi locekļi, kurus iecēluši tie cienījami iedzīvotāji, kuri bija vecāki par 30 gadiem un kurus vadīja neatkarīgas mājsaimniecības. Galīgā Dānijas konstitūcija stājās spēkā 1849. gada 5. jūnijā un izveidoja valsti kā konstitucionālu monarhiju.

5. Beļģija (1831. gada februāris)

Gadu pēc Beļģijas neatkarības no Nīderlandes Beļģijas Konstitūcija tika pieņemta tās Nacionālajā kongresā 1831. gada 7. februārī. Tā izveidoja valsti kā konstitucionālu monarhiju. Nozīmīgs Konstitūcijas grozījums tika pieņemts 1993. gada 14. jūlijā, pārceļot Beļģijas valdības formu no konstitucionālās monarhijas uz federālās valsts pārvaldes formu. Pēdējie grozījumi Beļģijas Konstitūcijā tika pieņemti 2012. gadā.

4. Norvēģija (1814. gada maijs)

Pēc 434 gadu ilga Dānijas un Norvēģijas monarhijas savienības Norvēģija beidzot kļuva par savu suverēnu valsti, pieņemot Norvēģijas Konstitūciju 1814. gada 17. maijā. Trīs principi nosaka Norvēģijas Konstitūciju. Proti, tās ir varas nodalīšana, pilsonisko tiesību izveidošana un aizsardzība, tautas suverenitāte un to atzīšana par zemnieku brīvu sabiedrību valstī. Katru gadu 17. maijā visā Norvēģijā tiek svinēta ar lielu pompu, un datums ir pasludināts par valsts nacionālo dienu.

3. Nīderlande (1814. gada marts)

Nīderlandes Konstitūcija tika pieņemta 1814. gada martā, un tā pasludināja valsti par iedzimtu monarhiju ar parlamentu. Monarhijas valsts valdību veido trīs iestādes, kas ir monarhs kā Nīderlandes valsts vadītājs, kā arī Ministru padome un Parlaments. Nīderlandes Konstitūcija arī apzīmē 12 reģionus šajā reģionā. Šos reģionus pārvalda vietēji ievēlēta provinču padome, un karalienes komisārs (ievēlēts ar kroni) kā katras provinces oficiālais vadītājs.

2. Amerikas Savienotās Valstis (1788. gada jūnijs)

Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija ir viena no pazīstamākajām konstitūcijām pasaulē, un tā ir Amerikas Savienoto Valstu augstākais likums. Tā stājās spēkā 1789. gadā pēc tās sākotnējās ratifikācijas 1788. gada jūnijā. Kopš tās ieviešanas ASV konstitūcija ir grozīta 27 reizes. Pirmie 10 grozījumi, kas kopīgi saukti par "tiesību aktu likumprojektu", paredzēja noteikumus par individuālo brīvību aizsardzību un apmierināja vajadzību pēc vienlīdzīgas taisnīguma, vienlaikus ierobežojot valdības pilnvaras dažos gadījumos. Lielākā daļa pārējo grozījumu ir vērsti uz pilsonisko tiesību paplašināšanu un aizsardzību. Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija ir visīsākā dokumentētā konstitūcija pasaulē un kopš tā laika ir ietekmējusi daudzu citu valstu konstitūciju izstrādi.

1. Sanmarīno (1600. gada oktobris)

Tiek uzskatīts, ka Sanmarīno Republikai ir vecākā pārdzīvojušā Konstitūcija pasaulē. Tomēr tā vietā, lai būtu viens dokuments, Sanmarīno Konstitūciju veido sešas grāmatas, kas rakstītas latīņu valodā, kopā sauktas par "1600. gada statūtiem". Tie stājās spēkā 1600. gada 8. oktobrī. Tomēr daudzi vēsturnieki un juridiskie zinātnieki atturas atzīt Sanmarīno konstitūciju par vecāko, pārdzīvojušo nacionālo konstitūciju pasaulē. Viņi apgalvo, ka vairāki teksti, kas nosaka Sanmarīno pārvaldību un likumus, neietilpst konstitūcijas kategorijā. Tikmēr vienotais teksta dokuments, kas kalpo kā Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija, atbilst šiem nosacījumiem, un tāpēc daudzi uzskata to par vecāko. Tomēr diskusijas rages, un tas ir arī jebkuras valsts konstitūcijas definīcijas neskaidrība. Papildus iepriekš minētajām konstitūcijām, kas visas ir kodificētas vai dokumentētas rakstveidā, vairākām valstīm, piemēram, Saūda Arābijai, Kanādai, Jaunzēlandei un Apvienotajai Karalistei, ir arī konstitūcijas, kaut arī tās nav kodificētas. Šīs konstitūcijas, iespējams, būtu bijušas spēkā jau sen, lai gan dokumentācijas neesamība aizliedz to minēt šajā sarakstā. Papildus kodificētajām un nekodificētajām konstitūcijas debatēm ir arī dažas konstitūcijas, piemēram, Taivānas un Kosovas konstitūcijas, kuras daudzas citas valstis neatzīst.