OECD valstis pēc darba drošības
Ne tikai darbs ir svarīga jebkuras sabiedrības vai valsts ekonomiskās attīstības daļa, bet arī daudzu ģimeņu galvenais iztikas avots un ienākumi. Lielākā daļa cilvēku katru nedēļu tērē vairāk nekā 35 stundas. Darbavietas piedāvā valsts vai privātas struktūras, kurām ir paredzama kompensācija, par ko vienojušās darba devējs un darbinieks, un darba drošība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka viņš negaidīti bezdarbnieks. Ekonomiskās izaugsmes periodā uzņēmumi piedzīvo paplašināšanos, kā rezultātā rodas pieprasījumi pēc kapitāla vai darbaspēka. Biznesa pieaugums palielina darba drošību un uzticību. Tomēr lejupslīdes laikā pretējā situācija ir tad, kad uzņēmums cenšas samazināt savu darbaspēku, lai samazinātu darbības izmaksas.
Darba drošības mērīšana
Darba drošība ir svarīgs cilvēka labklājības aspekts, kā arī darbaspēka līdzdalība, ražošana un ekonomiskie rādītāji. Darbinieks jebkurā ESAO valstī nodarbina 32 līdz 42 stundas nedēļā darbā. Darba stundas veido aizvien lielāku pieaugušo dzīves daļu. Tāpēc darba drošība ietver ekonomiskās drošības aspektu, kas saistīts ar risku zaudēt darbu un finansiālu ietekmi uz darba ņēmēju. Darba drošība ir atkarīga no dominējošajiem uzņēmējdarbības apstākļiem un personāla kapacitātes. Darba drošības rādītājs izsaka bezdarba risku, pamatojoties uz indivīda demogrāfijas analīzi, ieskaitot viņu profesiju, atrašanās vietu un nozari, kurā viņi strādā. Citi iekšējie faktori, piemēram, tehnoloģija, ārpakalpojumi un konkurence, var ietekmēt arī darba drošības rādītāju. Darba drošības novērtējums norāda uz indivīda kredītspēju, paredzot bezdarba riska iespējamību. No otras puses, darba drošības indekss mēra darba apstākļus un to, kā tādi faktori kā ekonomika, ārpakalpojumi, konkurence un darba migrācija ietekmē nodarbinātības pieprasījumu un piedāvājumu
OECD valstis pēc darba drošības
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstis ir uzskaitītas atkarībā no tā, vai darba ņēmēji zaudē darbu. Valstis, kurās vairāki darba ņēmēji saskaras ar augstu risku zaudēt darbu, ir zemākie sarakstā. OECD ir starpvaldību ekonomiskā organizācija, kas dibināta 1960. gadā, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un tirdzniecību starp tās 35 dalībvalstīm. Lielākā daļa ESAO valstu ir attīstītas valstis ar diezgan augstu darba drošību. ESAO valstu saraksts ar darba drošību ietver arī valstis, kas nav ESAO valstis. Šveicei ir visaugstākā darba drošība starp ESAO valstīm ar 2, 8% iespēju zaudēt darbu. Japānā, Norvēģijā, Dienvidkorejā, Vācijā, Austrijā un Nīderlandē strādājošajiem ir vairāk nekā 96% iespēju saglabāt savu darbu. Spānijas darba ņēmējiem ir vislielākā iespēja zaudēt darbu OECD valstu vidū ar 17, 7% iespēju zaudēt darbu. Grieķijai, Portugālei, Turcijai un Polijai ir vairāk nekā 7% iespēju zaudēt darbu.
Darba drošības analīze
Lielākajai daļai Eiropas valstu ir augsta darba drošība nekā viņu kolēģiem, jo darba ņēmējiem ir noslēgti līgumi, kas padara darba devēju dārgāku līguma izbeigšanu. Tāpēc pēc vairākiem brīdinājumiem vai tad, kad uzņēmumam tiek veikta būtiska rekonstrukcija, darbiniekus var atlaist disciplināru iemeslu dēļ. Augstās atlaišanas izmaksas praksē nodrošina darbinieku augstu darba drošību. Vācijā uzņēmējsabiedrība, iespējams, saglabās darbinieku, kura profesionālā apmācība ir samaksāta. Darbinieki lielākajā daļā ESAO valstu arī var saglabāt savas līgumiskās tiesības, ja uzņēmums, kuru viņi strādā, tiek pārņemts saskaņā ar Iegūto tiesību direktīvu. Darbiniekiem ir arī tiesības pārņemt uzņēmumu darba tiesā par nelikumīgu atlaišanu, kas vēl vairāk nostiprina darba drošību.
OECD valstis pēc darba drošības
| Rangs | Valsts / teritorija | Iespēja zaudēt darbu 2012. gadā |
|---|---|---|
| 1 | Šveice | 2, 8% |
| 2 | Japāna | 2, 9% |
| 3 | Norvēģija | 2, 9% |
| 4 | Dienvidkoreja | 3, 0% |
| 5 | Vācija | 3, 2% |
| 6 | Austrija | 3, 4% |
| 7 | Nīderlande | 3, 6% |
| 8 | Luksemburga | 4, 0% |
| 9 | Krievija | 4, 0% |
| 10 | Čehu Republika | 4, 2% |
| 11 | Islande | 4, 3% |
| 12 | Austrālija | 4, 4% |
| 13 | Beļģija | 4, 5% |
| 14 | Meksika | 4, 7% |
| 15 | Čīle | 4, 7% |
| 16 | Brazīlija | 4, 8% |
| 17 | Slovēnija | 5, 0% |
| 18 | Igaunija | 5, 3% |
| 19 | Itālija | 5, 5% |
| 20 | Apvienotā Karaliste | 5, 6% |
| 21 | Slovākija | 5, 8% |
| 22 | Jaunzēlande | 5, 8% |
| 23 | Dānija | 5, 8% |
| 24 | Savienotās Valstis | 6, 3% |
| 25 | Īrija | 6, 4% |
| 26 | Somija | 6, 4% |
| 27 | Izraēla | 6, 5% |
| 28 | Zviedrija | 6, 5% |
| 29 | Francija | 6, 5% |
| 30 | Kanāda | 6, 6% |
| 31 | Ungārija | 6, 7% |
| 32 | Polija | 7, 3% |
| 33 | Turcija | 7, 8% |
| 34 | Portugāle | 9, 1% |
| 35 | Grieķija | 12, 0% |
| 36 | Spānija | 17, 7% |
