Norvēģijas premjerministri kopš Otrā pasaules kara (WW2)

Norvēģijas premjerministrs ir valdības vadītājs un valsts galvenais politiskais personāls. Personu, kas atrodas šajā amatā, ieceļ Monarhs, un tam nav noteikts termiņš. Parasti iecelšana ir balstīta uz politiskās partijas līderi ar vairākuma pārstāvību Parlamentā. Šī valdības nostāja simtiem gadu pastāvēja dažādos veidos. Nacistiskās Norvēģijas okupācijas laikā valdība tika izsūtīta uz Londonu, kur tos atzina sabiedroto spēki. Kopš Otrā pasaules kara beigām Norvēģijā vairākos termiņos bija 14 premjerministri. Šajā rakstā aplūkoti daži no Norvēģijas premjerministriem pēc Otrā pasaules kara.

Norvēģijas premjerministri Kopš Otrā pasaules kara

Einar Gerhardsen

Pirmā persona, kas pēc kara bija premjerministrs, bija Einars Gerhardsens. Viņa pirmais pilnvaru termiņš bija no 1945. gada jūnija līdz 1951. gada novembrim. Viņš turpināja strādāt no 1955. gada janvāra līdz 1963. gada augustam un no 1963. gada septembra līdz 1965. gada oktobrim. visilgāk strādājošais premjerministrs. Viņu visvairāk atceras, lai palīdzētu pēc valsts atjaunot valsti pēc kara. Savu termiņu laikā viņš palīdzēja samazināt nabadzību un bezdarbu un izveidoja sociālās drošības sistēmu, palielinot industrializāciju un progresīvu nodokļu programmu. Turklāt viņa administrācija uzsāka zemu izmaksu mājokļu aizdevumus, bērna atbalstu vientuļajiem vecākiem, izglītojošus kredītus studentiem, universālo pensiju un atraitņu pabalstu. Trīs nedēļas 1963. gadā viņa darba partijas valdība tika nomainīta pēc tam, kad tika apsūdzēta par kalnrūpniecības negadījumu, bet atgriezās pēc sarunām ar Sociāldemokrātu partiju. Gerhardsen 1969. gadā aizgāja no politikas, bet joprojām tiek pieminēts kā „Tautas Tēvs”.

Gro Harlem Brundtland

Gro Harlem Brundtland kļuva par pirmo sieviešu premjerministru 1981. gada februārī, lai gan viņa bija kalpojusi tikai sešus mēnešus, lai pabeigtu iepriekšējā, aiziešanas darba partijas premjerministra amatu. Viņa turpināja darbu biroja laikā no 1986. gada maija līdz 1989. gada oktobrim un no 1990. gada novembra līdz 1996. gada oktobrim. Otrajā pilnvaru termiņā viņa iecēla gandrīz vienādu daļu sieviešu kā vīrieši ministrijas amatos, kas kļuva slavens apkārt pasaulei. Viņas valdība arī uzsāka miera sarunas starp Izraēlu un Palestīnu, kā rezultātā tika panākta Oslo vienošanās. Turklāt viņa palīdzēja atrisināt Eiropas Sociālistu partijas „raķešu krīzi”, reaģējot uz 1981. gada NATO raķešu izvietošanu. 1990. gadā viņa iesaistījās Neatkarīgajā atbruņošanās un drošības komisijā un tai bija izšķiroša loma pirmajā ANO konferencē par vidi un attīstību. Viņa atkāpās no premjerministra 1996. gadā un kļuva par Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoru.

Erna Solberg

Pašreizējais Norvēģijas premjerministrs ir Erna Solberg no Konservatīvo partijas. Viņa ieņēma šo amatu kopš 2013. gada oktobra. Kopš premjerministra viņa ir piedalījusies Lauksaimniecības un pārtikas sanāksmē ar transporta un klimata un vides ministriem. Turklāt viņa ir atbalstījusi imigrācijas palielināšanos uz valsti un piedalījusies ANO Ilgtspējīgas attīstības forumos. Viņas valdība ir likvidējusi mantojuma nodokli, samazinājusi ikgadējo neto vērtību un apvienojusi pašvaldības, lai mazinātu birokrātiju. Pašlaik Solberg un viņas valdība cenšas dažādot ekonomiku, lai samazinātu atkarību no naftas un gāzes.

Citu premjerministru sarakstu var atrast zemāk esošajā diagrammā.

Ministru prezidenta pienākumi

Ministru prezidents ierosina Ministru kabinetu, ko galu galā ieceļ Monarhs. Šīs personas ir atbildīgas par dažādām ministrijām un departamentiem visā valdībā. Ministrs ir atbildīgs par to, lai katrs ministrs īstenotu Parlamenta pieņemtos tiesību aktus un ka katrs departaments darbojas efektīvi un efektīvi.

Norvēģijas premjerministri kopš 1945. gadaTermins (-i) birojā
Einar Gerhardsen

1945-1951; 1955. gada augusts līdz 1963. gada augustam; 1963. gada septembrī līdz 1965. gadam
Oscar Torp

1951-1955
John Lyng

No 1963. gada augusta līdz septembrim
Per Borten

1965-1971
Trygve Bratteli

1971-1972; 1973-1976
Lars Korvald

1972-1973
Odvar Nordli

1976-1981
Gro Harlem Brundtland

No 1981. gada februāra līdz oktobrim; 1986-1989; 1990-1996
Kåre Willoch

1981-1986
Jan Syse

1989-1990
Thorbjørn Jagland

1996-1997
Kjell Magne Bondevik

1997-2000; 2001-2005
Jens Stoltenberg

2000-2001; 2005. – 2013
Erna Solberg ( vēsturiskais pārstāvis )2013-klāt