Norvēģijas nacionālie parki

Norvēģijas Karalisti veido Skandināvijas pussala, Svalbāras arhipelāgs un Jan Majena sala. Norvēģijas ģeogrāfija sastāv no 3% aramzemes, 37% dažāda veida mežu un 60% no kalniem, purviem vai ezeriem, kas nav aramzeme. No 1900. līdz 2003. gadam Norvēģijas bioloģiskā daudzveidība, īpaši būvniecības tuvumā, ir ārkārtīgi pasliktinājusies no 48% līdz 12%.

Nacionālo parku vēsture Norvēģijā

Līdz 100 gadiem Norvēģijas ekosistēmas netika apdraudētas. Pirmo iniciatīvu par aizsargājamo teritoriju izveidi 1904. gadā izteica Norvēģijas kalnu tūrisma asociācijas (DNT) vadītājs Yngvar Nielsen. DNT turpināja kampaņu par zemes aizsardzības lietām līdz 1923. - 1938. gadam. kritērijus aizsargājamo teritoriju izveidei. Likums noteica Norvēģijas pirmo divu nacionālo parku izveidi 1962. - 1963. gadā, kā arī valdības dabas aizsardzības padomes izveidi kā Norvēģijas valdības padomdevēju struktūru. 1964. gadā padome ierosināja izveidot vēl 16 nacionālos parkus, kuros bija 25 gadi, lai 15 no apstiprinātajiem ieteikumiem. 2001. gadā tika nodibināta otrās paaudzes Norvēģijas nacionālie parki, kā arī paplašinājās robežas iepriekš izveidotiem parkiem. Pēc rūpnieciskā laikmeta sākuma 1960. gados aizsargājamās teritorijas tika izveidotas kā veids, kā regulēt ceļu, brīvdienu māju, medību, zvejas un augu savākšanu. Šī tendence pēdējo desmit gadu laikā samazinājās un reto floru un faunu saglabāja kopā ar vides pētījumiem un saglabāja atsauci par nepieciešamību izveidot aizsargājamās teritorijas.

3 lielākie Norvēģijas nacionālie parki

Norvēģijā ir 44 nacionālie parki, no kuriem 37 atrodas tautas kontinentā un septiņi - Svalbardā.

Sør-Spitsbergen nacionālais parks

Atrodas Spitsbergenas salas dienvidu galā Svalbāras arhipelāgā ir Norvēģijas Sør-Spitsbergen nacionālais parks, kas dibināts 1973. gadā. Tas ir lielākais Norvēģijas nacionālais parks, kura platība ir 13 286 kvadrātkilometri. Parkam ir 65% ledus cokola rajons, un pārējā daļa ir tundra. Sør-Spitsbergen nacionālajā parkā ir dažas putnu rezervāti salu aizsardzībai, kurās ir zālāja veģetācija, reģioni ar tukšiem klinšu un saldūdens dīķiem. Bird Life International identificēja parku kā nozīmīgu putnu teritoriju, un Isøyane putnu rezervāts tika atzīts par starptautiski nozīmīgu mitrāju.

Nordvest-Spitsbergen nacionālais parks

Nacionālais parks Nordvest-Spitsbergen, kas dibināts 1973. gadā, atrodas Norvēģijas arktiskajā arhipelāgā Svalbardā un ir otrais lielākais nacionālais parks ar kopējo platību 9 914 kvadrātkilometri. Parka faunu veido Arktikas lapsas, jūras putnu kolonijas un Svalbāras ziemeļbrieži. Parks ir arī ziemeļu un valkātāju laukums. Daudzu putnu koloniju dēļ BirdLife International parku atzina par nozīmīgu putnu teritoriju. Parkam ir daži no karstajiem avotiem vulkāna paliekas.

Forlandetas nacionālais parks

Forlandet nacionālais parks atrodas Norvēģijas Svalbāra arhipelāgā. Tas ir trešais lielākais parks Norvēģijā, kura platība ir 4647 kvadrātkilometri. Parks tika izveidots 1973. gadā un ir atzīts par pasaules ziemeļaustrumu populāciju, kas sastāv no kopīgiem akmeņiem un akmeņu plombām. Parks tiek atzīts par starptautiski nozīmīgu mitrāju, un BirdLife International to identificē kā nozīmīgu putnu teritoriju.

Nacionālo parku nozīme Norvēģijā

Ideja par nacionālajiem parkiem Norvēģijā nav tik veca kā citās valstīs, un tās tika izveidotas, lai kalpotu kā divējāds mērķis - saglabāt valsts dabiskās dzīvotnes un atpūtas nolūkā. Piemēram, Rondane nacionālais parks valsts pirmais nacionālais parks netika nosaukts par nacionālo parku līdz 1962. gadam. Šie nacionālie parki ir tūristu piesaistes vietas, un Norvēģija veicina gan tūrismu kopumā, gan ekotūrismu, turklāt uzlabojot tūrisma kvalitāti un attīstību. Norvēģija vēlas palielināt parku un rezervju platību, lai segtu vismaz 15% no zemes platības. Valdība ir izrādījusi interesi saglabāt jūras ekosistēmas, kas ietver fjordus valsts rietumos un arhipelāgu Oslo dienvidrietumu daļā.

Rangs	Nosaukums	County (s)	Est.	Platība
1	Sør-Spitsbergen	Svalbards	1973	13, 286 km2 (5 130 kv.m)
2	Nordvest-Spitsbergen	Svalbards	1973	9, 914 km2 (3 828 kv.m)
3	Forlandet	Svalbards	1973	4, 647 km2 (1 794 kvm)
4	Hardangervidda	Buskerud, Hordaland, Telemark	1981	3, 422 km2 (1 321 kvm)
5	Nordre Isfjorden	Svalbards	2003	2, 954 km2 (1, 141 m 2)
6	Saltfjellet – Svartisen	Nordland	1989	2, 102 km2 (812 kv.m)
7	Reinheimens	Oppland, Møre og Romsdal	2006. gads	1, 969 km2 (760 kv.m)
8	Blåfjella – Skjækerfjella	Nord-Trøndelag	2004	1, 924 km2 (743 kvm)
9	Varangerhalvøya	Finnmark	2006. gads	1, 804 km2 (697 kvm)
10	Dovrefjell – Sunndalsfjella	Møre og Romsdal, Oppland, Sør-Trøndelag	1974	1, 693 km2 (654 kvm)
11	Breheimen	Oppland, Sogn og Fjordane	2009. gads	1, 671 km2 (645 kvm)
12	Børgefjell	Nord-Trøndelag, Nordland	1963	1, 447 km2 (559 kvm)
13	Øvre Anárjohka	Finnmark	1975	1, 390 km2 (540 kvm)
14	Nordenskiöld zeme	Svalbards	2003	1, 362 km2 (526 kvm)
15	Jostedalsbreen	Sogn og Fjordane	1991	1, 310 km2 (510 m 2)
16	Sassen – Bünsow Land	Svalbards	2003	1, 230 km2 (470 kv.m)
17	Jotunheimen	Oppland, Sogn og Fjordane	1980. gads	1, 151 km2 (444 kvm)
18	Indre Wijdefjorden	Svalbards	2005. gads	1, 127 km2 (435 kv.m)
19	Forollhogna	Sør-Trøndelag, Hedmark	2001	1, 062 km2 (410 kv.m)
20	Rondane	Hedmark, Oppland	1962	963 km2 (372 kvm)
21	Reisa	Troms	1986	803 km2 (310 kvm)
22	Øvre Dividal	Troms	1971	750 km2 (290 kvm)
23	Stabbursdalen	Finnmark	1970	747 km2 (288 kvm)
24	Junkerdal	Nordland	2004	682 km2 (263 kvm)
25	Lomsdal – Visten	Nordland	2009. gads	682 km2 (263 kvm)
26	Femundsmarka	Hedmark, Sør-Trøndelag	1971	573 km2 (221 kvm)
27	Rohkunborri	Troms	2011. gads	571 km2 (220 kv.m)
28	Folgefonna	Hordalanda	2005. gads	545 km2 (210 kv.m)
29	Langsua	Oppland	2011. gads	537 km2 (207 kvm)
30	Hallingskarvet	Buskerud, Hordaland	2006. gads	450 km2 (170 kv.m)
31	Skarvan un Roltdalen	Nord-Trøndelag, Sør-Trøndelag	2004	441 km2 (170 kv.m)
32	Sjunkhatten	Nordland	2010	417 km2 (161 kvm)
33	Ytre Hvaler	Østfold	2009. gads	354 km2 (137 kv.m)
34	Færder	Vestfold	2013. gads	350 km2 (140 kvm)
35	Lierne	Nordland	2004	333 km2 (129 kv.m)
36	Seiland	Finnmark	2006. gads	316 km2 (122 kvm)
37	Dovre	Oppland	2003	289 km2 (112 kvm)
38	Làhku	Nordland	2012. gads	188 km2 (73 kv.m)
39	Rago	Nordland	1971	171 km2 (66 kv.m)
40	Ånderdalen	Troms	1970	125 km2 (48 kv.m)
41	Øvre Pasvik	Finnmark	1970	119 km2 (46 kv.m)
42	Fulufjellets	Hedmark	2012. gads	83 km2 (32 kv.m)
43	Møysalen	Nordland	2003	51 km2 (20 kv.m)
44	Gutulia	Hedmark	1968	23 km2 (8, 9 m 2)