NATO valstis

Kas ir NATO?

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) ir 28 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu apvienība, un to izveidoja, parakstot Ziemeļatlantijas līgumu 1949. gada 4. aprīlī. Divas dalībvalstis (Kanāda un ASV) atrodas Ziemeļamerikā, 25 valstīs. Eiropā un viena (Turcija Eirāzijā. Visām valstīm, izņemot Islandi, ir militārpersonas. Trīs valstis (Francija, Lielbritānija, ASV) ir kodolieroči, tur bija 12 sākotnējie dibinātāji, 1955. gadā NATO bija pirmā paplašināšanās ar Grieķiju Turcija ir pievienota aliansei, kopumā ir bijušas sešas paplašināšanās, pēdējā - 2009. gadā. Organizācijas mērķis ir nodrošināt savstarpēju aizsardzību dalībvalstīm uzbrukumu gadījumā. aukstā kara laikā, tas sākotnēji bija vērsts uz Komunistisko Padomju Savienību.

Kas ir NATO dalībvalstis?

Sākotnēji NATO tika nodibināta 1949. gada 4. aprīlī ar 12 valstīm. Tās bija Beļģija, Nīderlande, Kanāda, Dānija, Islande, Itālija, Francija Luksemburga, Portugāle, Apvienotā Karaliste un ASV. 1952. gada 18. februārī organizācijai bija pirmā paplašināšanās, pievienojoties Grieķijai un Turcijai. Otrā paplašināšanās notika 1955. gada 6. maijā, kad pievienojās Rietumvācija. Trešā paplašināšanās notika 1982. gada 30. maijā, un Spānija kļuva par biedru. Ceturtā paplašināšanās 1999. gada 12. maijā pievienoja Čehijai, Ungārijai un Polijai organizāciju. Piektā paplašināšanās notika 2004. gada 29. martā, kad pievienojās Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Pēdējā paplašināšanās bija sestā vieta, kas notika 2009. gada 1. aprīlī, pievienojot Albāniju un Horvātiju NATO.

Dalībvalstu militārais personāls un militārie izdevumi

Paredzams, ka dalībvalstis nodrošinās militāro personālu NATO darbībām, ja tās tiks aicinātas to darīt. No dalībvalstīm ASV ir lielākais militārais personāls 2, 220, 412. Tam seko Turcija 1041 900; Polija - 635 000; Grieķija - 389, 070; un Apvienotajā Karalistē - 387 571. Pieci NATO militārā personāla dalībnieki, tie, kuriem ir vislielākais izvietojamo militāro personālu skaits, saskaņā ar 2013. gada datiem ir ASV 1370 000; Turcija ir 494 000; Francija 213 000; Itālija - 186 000; un Vācija - 184 000. Attiecībā uz militārajiem izdevumiem vadošās NATO valstis saskaņā ar 2014. gada datiem ir ASV 609 914 000, kas ir 3, 5% no tās IKP, Francija - 62 289 000, kas ir 2, 2% no IKP. Apvienotā Karaliste arī iztērē 60 482 000, kas ir 2, 2% no IKP un Vācija - 46 455 000, kas ir 1, 2% no IKP; un Itālijā - 30 909 000, kas ir 1, 5% no tās IKP.

NATO līgumi starp NATO valstīm: Ziemeļatlantijas līgums

Vienošanās starp Ziemeļatlantijas līguma dalībniekiem ietver 1. pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis miermīlīgi risina starptautiskos strīdus, saglabājot starptautisko drošību un taisnīgumu. 5. pantā arī noteikts, ka ikreiz, kad pret vienu dalībvalsti notiek bruņots uzbrukums, pārējie locekļi to uzskata par uzbrukumu kolektīvam un palīdz uzbruktajam dalībniekam ar bruņotajiem spēkiem, kad vien tas nepieciešams. 6. pantā arī noteikts, ka līgums attiecas tikai uz dalībvalstu teritorijām Ziemeļamerikā, Eiropā un salām Ziemeļatlantijas ziemeļos no vēža tropijas, kā arī Francijas Alžīriju, kas ir nosacījums, kas izslēdza ASV Havaju salu.

Padomju Savienība vairs nav drauds pēc tās sabrukuma, NATO vairs nav tik svarīga, kā tas bija kādreiz. Tomēr tam ir simboliska nozīme, un tādas valstis kā Ukraina un Gruzija cenšas iestāties organizācijā, lai to savienotu ar ASV, Kanādu un ES dalībvalstīm.

NATO valstis

Pievienošanās datumsValstsPaplašināšanās
1949. gada 4. aprīlisBeļģijaDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisKanādaDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisDānijaDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisFrancijaDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisIslandeDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisItālijaDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisLuksemburgaDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisNīderlandeDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisNorvēģijaDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisPortugāleDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisApvienotā KaralisteDibinātāji
1949. gada 4. aprīlisSavienotās ValstisDibinātāji
1952. gada 18. februārisGrieķijaPirmkārt
1952. gada 18. februārisTurcijaPirmkārt
1955. gada 6. maijsVācijaOtrkārt
1982. gada 30. maijsSpānijaTreškārt
1999. gada 12. martsČehu RepublikaCeturtkārt
1999. gada 12. martsUngārijaCeturtkārt
1999. gada 12. martsPolijaCeturtkārt
2004. gada 29. martsBulgārijaPiektkārt
2004. gada 29. martsIgaunijaPiektkārt
2004. gada 29. martsLatvijaPiektkārt
2004. gada 29. martsLietuvaPiektkārt
2004. gada 29. martsRumānijaPiektkārt
2004. gada 29. martsSlovākijaPiektkārt
2004. gada 29. martsSlovēnijaPiektkārt
2009. gada 1. aprīlisAlbānijaSestais
2009. gada 1. aprīlisHorvātijaSestais