Lielākie ieguldītāji globālajā sasilšanā pasaulē
Aptuveni divas trešdaļas no visa rūpnieciskā metāna un oglekļa dioksīda, kas nonāk atmosfērā kopš 1854. gada, var izsekot līdz fosilā kurināmā sadedzināšanai un cementa ražošanai. Desmitgadēs zinātniekiem ir izdevies pārliecinoši izsekot, cik daudz klimata pārmaiņu var tieši saistīt ar cilvēku darbībām, jo īpaši fosilā kurināmā sadedzināšanu. Diemžēl oglekļa dioksīda emisijas no cilvēka darbības tagad ir augstākas nekā jebkurā cilvēces vēstures punktā, vēl vairāk pasliktinot siltumnīcefektu, kas veicina globālo sasilšanu, un klimata pārmaiņu sekas. Faktiski jaunākie dati liecina, ka 2011. gadā oglekļa dioksīda emisijas pasaulē bija 150 reizes augstākas nekā 1850. gadā.
Tā kā fosilā kurināmā sadedzināšana parasti ir smagās rūpniecības pazīme, oglekļa dioksīda emisijas var kalpot arī par valsts ekonomiskās izaugsmes mērīšanas metodi. Tomēr globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir svarīgs mērķis ne tikai vides speciālistiem, bet arī katrai humānai un videi draudzīgai valstij pasaulē. Pašlaik 192 valstis ir pieņēmušas Kioto protokolu, kura mērķis daudzos citos mērķos bija līdz 2015. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Mūsdienās pasaulē, kurā ir izveidojušās ekonomikas, ir liels, bet samazinās oglekļa emisijas, savukārt jaunie ekonomiskie giganti jaunattīstības valstīs strauji palielina savas emisijas.
Ķīna
Ķīna emitē gandrīz divas reizes vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā ASV, un 2006. gadā tā pārsniedza pasaulē lielāko atmosfēras oglekļa dioksīda devēju. Šodien valsts veido aptuveni 23 procentus no visām pasaules CO2 emisijām. Amerikas Savienoto Valstu valdības prognozē, ka, neņemot vērā lielas reformas, Ķīna līdz 2040. gadam divkāršos savas emisijas, jo tā ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā tērauda ražošanā un elektroenerģijā. Vēl nesen Ķīna bija vilcinājusies noteikt emisiju mērķus, kas turpina pieaugt, lai gan lēnāk.
Savienotās Valstis
ASV nekad nav noslēgusi nekādu saistošu līgumu, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet ir samazinājusi vairāk oglekļa dioksīda emisiju nekā jebkura cita valsts. Valsts ir spējusi izpildīt Obama administrācijas 2009. gada apņemšanos samazināt CO2 emisijas par 17% no 2005. gada līmeņa līdz 2020. gadam.
Diemžēl pēdējā laikā CO2 emisijas ir palielinājušās, jo valsts cīnās, lai atgūtu atgūšanos no 2008. gadā sākušās recesijas. Prezidenta Obamas administrācija ne vienmēr ir ieguvusi Kongresa atbalstu, jo tas ir līdzeklis, lai līdzsvarotu ekonomisko progresu un samazinātu emisijas. un dažādas politiskās grupas ierosina ievērojami atšķirīgas stratēģijas par to, kā vislabāk to darīt. Lielākā daļa „tīra gaisa” tiesību aktu šajā valstī ir vērsti uz automobiļu degvielas ekonomijas uzlabošanu un oglekļa piesārņojuma samazināšanu no esošajām un jaunajām elektrostacijām.
Indija
Nākamajos gados Indija plāno dubultot savu ogļu ražošanu, lai barotu valsts elektrotīklu, kas cieš no arvien biežākiem pārtraukumiem. Tauta saskaras ar sarežģīto problēmu, kas saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, pat ja tās iedzīvotāju skaits un ekonomika turpina pieaugt. 2010. gadā valsts brīvprātīgi apņēmās līdz 2020. gadam samazināt 20–25% oglekļa emisiju no 2005. gada līmeņa (salīdzinājumā ar ekonomisko izlaidi).
Kopumā, kad runa ir par tīru oglekļa dioksīda emisiju šodien,
Lielākie ieguldītāji globālajā sasilšanā pasaulē
- Skatiet informāciju kā:
- Saraksts
- Diagramma
| Rangs | Valsts | CO2 emisiju daļa |
|---|---|---|
| 1 | Ķīna | 23, 43% |
| 2 | ASV | 14, 69% |
| 3 | Indija | 5, 70% |
| 4 | Krievijas Federācija | 4, 87% |
| 5 | Brazīlija | 4, 17% |
| 6 | Japāna | 3, 61% |
| 7 | Indonēzija | 2, 31% |
| 8 | Vācija | 2, 23% |
| 9 | Koreja | 1, 75% |
| 10 | Kanāda | 1, 57% |
| 11 | Irāna | 1, 57% |
