Kur ir Baltijas valstis?

Kas ir Baltijas valstis?

Baltijas valstis atrodas Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā. Baltijas valstis ir Lietuva, Igaunija un Latvija. Šīs valstis sadarbojas ar vairāku starpvaldību organizāciju starpniecību un ir arī Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un eirozonas locekles.

Neskatoties uz ģeogrāfisko tuvumu, katrai valstij ir unikālas īpašības. Piemēram, Lietuvas un Latvijas vietējie indivīdi ir Baltijas iedzīvotāji, savukārt Igaunijas vietējās tautas ir pazīstamas kā somu un somu tautas. Šis etniskais mantojums ir ietekmējis arī katrā valstī runājamās valodas.

Turklāt Lietuvai, Igaunijai un Latvijai ir dažādas politiskās vēstures. Lietuva agrāk bija Polijas Sadraudzība, bet Igaunija un Latvija bija Baltijas Vācijas teritorijas daļa. Tomēr līdz 1700. gadam šīs trīs valstis nonāca Krievijas impērijas kontrolē. Viņi ieguva neatkarību pēc Pirmā pasaules kara, lai atgrieztos padomju okupācijas laikā Otrā pasaules kara laikā. Deviņdesmitajos gados šīs valstis atkal kļuva neatkarīgas.

Baltijas valstu kultūra

Kā jau iepriekš minēts, Baltijas valstīm ir daudzas kultūras, vēstures un etniskās līdzības, saglabājot savu individuālo unikalitāti. Runājot par reliģisko praksi, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ievēro kristietību. Indivīdi ziemeļu reģionos visbiežāk tiek identificēti kā luterāņi, savukārt dienvidu reģionos tie ir katoļi. Krievu un austrumu slāvu minoritāšu grupās pareizticīgo kristietība tiek minēta kā visbiežāk izmantotā.

Pirms Krievijas un tad Padomju Savienība kontrolēja Baltijas valstis, šo reģionu lielā mērā ietekmēja vairākas citas valstis, tostarp Zviedrija, Polija un Vācija. Baltijas somu tautu etniskā grupa ir daudzu Igaunijas un Latvijas lībiešu tautas kopīgie senči. Balti un indoeiropiešu tautas ir daudzu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju kopējie senči. Arī Krievijas un Padomju Savienības laika posmi ir ietekmējuši iedzīvotājus. Latvijā 34, 5% iedzīvotāju ir slāviski; tas ir sadalīts 26, 7% krievu, 3, 3% baltkrievu, 2, 2% ukraiņu un 2, 2% poļu. Igaunijā slāvu izcelsmes cilvēki veido 28, 8% iedzīvotāju; to galvenokārt veido krievu izcelsmes cilvēki. Lietuvā 13, 8% iedzīvotāju ir slāvu.

Baltijas valstu valodas

Četras Baltijas valstu galvenās valodas ir lietuviešu, latviešu, lībiešu un igauņu valodas. Lietuviešu un latviešu valodas pieder indoeiropiešu valodas ģimene Baltijas valodai. Igauņu un lībiešu valodas pieder pie Urugu valodas ģimenes balto-soļu valodas grupas, padarot tās līdzīgas somu valodai. Sakarā ar šīm ciešajām attiecībām somu valoda ir arī kopīga valoda Igaunijā.

Igaunija 17. gadsimta laikā bija Zviedrijas valdībā, kā rezultātā igauņu valoda aizņēma daudzus vārdus no zviedru valodas. Igaunijas zviedru, zviedru valodas dialektu, joprojām runā valsts ziemeļu apgabalos. Vācu valodas laikā laikā no 1400. gada līdz pirmajam pasaules karam vācu valoda būtiski ietekmēja akadēmiskos darbus, augstāko sociālo klasi un profesionālo vidi. To pašu var teikt par poļu valodu Lietuvā. Turklāt krievu valoda kļuva par nozīmīgu tirdzniecības valodu Baltijas valstīs, jo tā iepriekš kontrolēja šo teritoriju un joprojām runā daži iedzīvotāji.

Baltijas valstu politiskās attiecības

Lai gan Baltijas valstīm ir atšķirīgas politiskās pagātnes, šodien tām ir dažas līdzības. Visas šīs valstis tiek uzskatītas par parlamentārajām demokrātijām. Šo valstu pilsoņi uz četriem gadiem ievēl politisko pārstāvi vienpalātas parlamentā. Tomēr politiskajā pārvaldē ir neliela atšķirība. Piemēram, Lietuvā prezidents tiek ievēlēts ar tautas balsojumu. Latvijā un Igaunijā prezidentu izvēlas Parlamenta deputāti.

Padomju varas laikā šo valstu vadītāji uzskatīja, ka okupācija ir nelikumīga. Šo pašu viedokli dalīja daudzas attīstītās valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste. Šīs valstis un daudzi citi izvēlējās neatzīt Latviju, Igauniju un Lietuvu kā Padomju Savienības daļu.

Baltijas valstu starptautiskā sadarbība

Latvijai, Igaunijai un Lietuvai ir draudzīgas politiskās attiecības. Šī sadarbība attīstījās padomju okupācijas laikā, ko veicināja katras valsts meža lietu ministri. Laikā no 1989. līdz 1992. gadam šie ministri veidoja ciešu draudzību, cenšoties panākt savu valstu neatkarību. 1991. gadā tika izveidota Baltijas Asambleja, kas sastāvēja no parlamenta locekļiem no katras valsts. Līdz 1992. gadam tika izveidota Baltijas jūras valstu padome. Tam sekoja EuroFaculty 1993. gadā.

Šo reģionālo sadarbību vēl vairāk nostiprināja 1994. gadā izveidojot brīvās tirdzniecības nolīgumu BAFTA. Nolīgums bija vērsts uz piekļuvi tirdzniecībai ar citām Eiropas valstīm, kas galu galā sagatavoja Baltijas valstis pievienoties Eiropas Savienībai 2004. gadā.

Baltijas valstis ir vienīgās bijušās padomju kontrolētās valstis, kas pievienojas NATO un ES. Kopš kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, Baltijas valstis turpina uzturēt ciešas saites. Trīs valstu prezidenti bieži vien koordinē politikas jautājumus. Šī sadarbība attiecas arī uz Parlamenta priekšsēdētājiem, ārlietu ministriem un valdību vadītājiem.

Baltijas valstu ekonomika

21. gadsimta mijā Baltijas valstu ekonomika strauji pieauga. Tomēr pasaules ekonomikas krīzes laikā no 2007. līdz 2010. gadam šo valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 13% līdz 17%. Šodien Pasaules Banka ir uzskaitījusi katru valsti kā „lielus ienākumus”.

Neskatoties uz šo kategorizāciju, Baltijas valstu ekonomika ir cietusi vairāk nekā iepriekš minētais IKP samazinājums. Lejupslīde šajās valstīs radīja ievērojami lielāku bezdarba līmeni. Piemēram, Lietuvā bezdarba līmenis 2009. gadā sasniedza 13, 7%. Tajā pašā gadā tas bija 13, 8% Igaunijā un 17, 3% Latvijā; tie bija daži no augstākajiem bezdarba rādītājiem visā Eiropā. Turpmākajos gados Igaunijai izdevās palielināt savu izaugsmes tempu par aptuveni 1, 8%, saglabājot zemāku līmeni nekā Eiropas vidējais. Tomēr Latvija un Lietuva nespēja to sasniegt. Lietuva palielinājās tikai par 1, 3%, un Latvija turpināja recesiju par 1%. Lai izvairītos no aizdevumu neizpildes, Latvija ieguva 7, 5 miljardu eiro Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu.