Kazahstānas ekonomika
Kazahstāna ir lielākā ekonomika Vidusāzijā un ir atkarīga no lieliem dabas resursu noguldījumiem, piemēram, naftas, gāzes un citiem minerāliem. Valstij ir arī ainava, kas dod priekšroku ievērojamai lauksaimniecībai, piemēram, lopkopībai un graudu ražošanai. Valsts ir ļoti atkarīga no naftas eksporta, un tas ir ietekmējis tā ieņēmumus, it īpaši 2016. gadā, kad pasaules naftas cenas kritās. Valsts rūpniecības nozare ir atkarīga no minerālu ieguves un ražošanas, kā arī no smago mašīnu ražošanas. Bijušās PSRS sabrukums negatīvi ietekmēja tās IKP vērtību.
Pārskats par Kazahstānas ekonomiku
2015.gadā valstī ir 17, 7 miljoni iedzīvotāju, kuru darbaspēks ir 8, 965 miljoni. Tās nominālais IKP 2015. gadā bija 271 miljards ASV dolāru, bet, pamatojoties uz pirktspējas paritāti (PPP), tajā pašā gadā bija 429 miljardi ASV dolāru. Tās IKP, pamatojoties uz PPP, tika ierindota 43. vietā pasaulē. 2015. gadā tās ekonomika pieauga par 1, 2%. Valsts inflācijas līmenis ir 5, 2%, bet iedzīvotāju skaits zem nabadzības sliekšņa bija 2, 9% 2013. gadā. Bezdarba līmenis 2015. gadā bija 5%.
Kazahstānas vadošās nozares
Galvenie valsts ekonomikas virzītājspēki ir rūda, mangāns, hroms, svins un cinks. Lauksaimniecība ir ļoti būtiska, veidojot 5%, rūpniecību 35% un apkalpošanu 60%. Valsts ražo un eksportē arī naftu un gāzi simtiem tūkstošu tonnu. Tā ražo arī urānu, kas veido 35% no pasaules ražošanas apjoma, un otrais urāna rezervju noguldījums pēc Austrālijas. Kazahstānas dinamiskās pakalpojumu nozares ir saistītas ar tehnoloģiju un mazumtirdzniecību. 2015.gadā valsts ierindojās 13 no 30 pasaules mazumtirdzniecības attīstības indeksā.
Top Kazahstānas eksporta preces un eksporta partneri
Kazahstānas eksporta preču kopējā vērtība 2015. gadā bija 45, 37 miljardi ASV dolāru. Galvenās eksporta preces ietvēra naftu un naftas produktus, kas veido 59% no kopējā eksporta, melno metālu (19%), ķīmisko vielu (5%) un mašīnu (3%). Citi eksporta produkti ietver ogles, vilnu, graudus un ogles. Vadošie eksporta partneri gadā bija Ķīna (15%), Krievija (12%), Francija (9%) un Vācija (7%).
Top Kazahstānas importa preces un importa partneri
Valsts galvenokārt ieguva metāla izstrādājumus, pārtikas produktus un iekārtas no citām valstīm. To iegādājās no Krievijas (32%), Ķīnas (25%) un Vācijas (4%). Tās importa monetārā vērtība 2015. gadā bija 31, 63 miljardi ASV dolāru.
Kazahstānas ekonomikas izaicinājumi
Valsts lielā paļaušanās uz ieņēmumiem no naftas un naftas produktiem reizēm ir negatīvi ietekmējusi tās ekonomisko izaugsmi. Tirgus spēki starptautiskajā arēnā nosaka cenas, kas kavējušas tās spēju plānot finansiāli. Problēmas dēļ valsts ir piedzīvojusi IKP un budžeta deficīta sarukumu.
Nākotnes plāni
Kazahstāna nepārtraukti strādā, lai palielinātu ārvalstu tiešos ieguldījumus. 2014. gadā valdība parakstīja likuma nodokļu atvieglojumus, kas paredzēti, lai palielinātu ĀTI. Tajā bija iekļauts desmit gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa, astoņu gadu atbrīvojums no īpašuma nodokļa un vēl 10 gadu ilga iesaldēšana citiem nodokļu veidiem. Valdība ir arī samazinājusi PVN un citus maksājumus. Šo pasākumu mērķis ir piesaistīt ārvalstu investorus, lai veicinātu Kazahstānas ekonomisko izaugsmi.
