Kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)?

Lai pārvarētu Padomju Savienības radīto apdraudējumu, Ziemeļatlantijas līguma organizāciju jeb "NATO" veidoja Rietumeiropas kapitālistiskās varas. Neraugoties uz Padomju Savienības paplašināšanos, NATO bija paredzēts arī, lai novērstu nacionālistiskās militārās sistēmas atdzimšanu Eiropā, kaut arī to, ka Ziemeļamerikas lielvaras šajā sakarā ir redzējušas, līdz pat 2. pasaules karam. Visbeidzot, NATO bija arī pienākums politiski apvienot Eiropas valstis. Pēc Otrā pasaules kara šausmām, kad lielās Eiropas daļās vēl joprojām bija vērojamas neskaidrības, un kad Eiropas valstis un valstis bija diezgan nedrošas par savām politiskajām sarunām un Padomju Savienība ieguva cietoksni Rietumvācijā, tika parakstīts NATO līgums. 1949. gada 4. aprīlī dibinātāji bija Beļģija, Kanāda, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste. Kopš NATO jau gandrīz septiņdesmit gadu laikā ir pievienojušās vairākas citas valstis.

Mērķi un funkcijas

Padomju Savienība centās darīt visu iespējamo, lai komunisms nonāktu, un Amerikas Savienotās Valstis uzskatīja, ka tai ir jāiejaucas un jānovērš šī komunisma izplatīšanās. Līdz ar to, izveidojot NATO, tas to pārtrauca. Sākotnēji bija tādas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis, Nīderlande, Beļģija, Kanāda un Francija. NATO mērķi bija radīt bailes padomju Krievijas prātos. Tas arī nozīmēja, ka, ja Padomju Krievija kādreiz uzbruks kādai Eiropas valstij, ASV palīdzētu šai valstij. Vēl viens NATO mērķis bija panākt, lai Eiropa un ASV tiktu pakļautas vienādam aizsardzības līmenim, tādējādi nostiprinot militāro un ekonomisko stāvokli un piešķirot Eiropai lielu spēku. Tas bija arī mērķis apvienot visas lielvaras, piemēram, Eiropu un ASV, lai būtu gatavas jebkuram Padomju Krievijas uzbrukumam. NATO funkcijas ietvēra arī kolektīvās valstis, kas viena otru palīdzēja suverenitātes un drošības nodrošināšanai, un ka viņš sadarbosies, lai novērstu visus uzbrukumus kādai no citām dalībvalstīm.

Ievērojamas militārās kampaņas

NATO ir strādājusi pie miera nodrošināšanas un pat strādājusi strīdu atrisināšanā starptautiskā mērogā. Aukstā kara laikā līdz pat šim laikam NATO iesaistījās vairākās misijās. Laikā no 1990. līdz 1991. gadam operāciju enkura sargs un Ace Guard bija nozīmīgas NATO iniciatīvas Tuvajos Austrumos, ko veicināja Irākas iebrukums Kuveitā. Pašlaik NATO misijas Afganistānā, Lībijā un Kosovā ir svarīgas un vērts pieminēt. Pēc 11. septembra uzbrukumiem operācijas Starptautiskās drošības atbalsta spēkus vadīja vairākas NATO valstis, strādāja pie miera Afganistānā. NATO pat devusi ieguldījumu palīdzības sniegšanā zemestrīces laikā Pakistānā 2005.-2006.

Kritika un pretrunas

Kamēr NATO ir slavēta arī par humāno darbību, tā tika apsūdzēta par sprādzieniem Austrum Afganistānā vai pat par bombardēšanu Dienvidslāvijā un par cilvēku nogalināšanu. Lai gan dažos gadījumos NATO bija noraidījusi darbības, pāris citos gadījumos tā pat ir pamatojusi sprādzienus. NATO tika apsūdzēts par nemilitāru ēku bombardēšanu, tādējādi nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus Dienvidslāvijā. NATO tiek uzskatīta par vēlmi attīstīt sirsnīgas attiecības ar Krieviju.

NATO pēcpadomju laikmetā

Tā kā NATO tika izveidota, lai cīnītos pret Padomju Krievijas pieaugumu, bija tikai dabiski, ka pēc padomju laikiem tai bija jāmaina. NATO ir arī apņēmusies kopš 1996. gada neizmantot kodolieročus nevienā no valstīm. Arī NATO pēckara laikmetā NATO militāro spēku varēja samazināt, un tā vairs neuzskata Padomju Krieviju par pretinieku vispār . Šodien Krievija ir daļa no NATO Partnerattiecības mieram, lai gan daudzi NATO līderi turpina kritizēt Krieviju, piemēram, nesenās militārās iesaistīšanās Ukrainā un Sīrijā.