Kas ir šariata likums?

Šariata likums

Šariata likums ir islāma tradīciju pamatelements, kas pārstāv reliģisko likumu, ko galvenokārt iegūst no Korāna un Hadita. Izņemot Korānu un Haditu, šariata likumam ir citi avoti, piemēram, analoģisks pamatojums un vienprātība. Šariata likumu izpētei un interpretācijai ir izveidotas dažādas skolas. Likums attiecas uz abstraktiem jēdzieniem, kas ved attiecības ar Dievu. Tiek pētītas arī klasiskās un vēsturiskās interpretācijas un mūsdienu sabiedrībā ievēroti mūsdienu noteikumi.

Izcelsme un attīstība

Šariata likuma izcelsme ir saistīta ar islāma ticības attīstību pravieša Mohameda laikā. Šariata likumu noteica pravieša Mohameda sekotāji, kas nodeva pravieša darbus caur paaudzēm kā Haditu. Tā kā islāma piekritēju paaudzes tika mācītas par Mohamedu, viņi centās viņu līdzināties un izstrādāja rīcības kodeksu, ko arī veidoja reliģiskie priekšraksti Korānā. Lai gan ir dažādas teorijas, kas izskaidro šariata likuma izcelsmi, visi ir vienisprātis, ka pravieša Mohameda rīcība kopā ar reliģiskajiem un ētiskajiem islāmu jēdzieniem bija nozīmīga loma šariata tiesību attīstībā. Šariata likums joprojām ir islāma kultūras centrālā daļa ar dažu koncepciju izmaiņām. Islāma tradicionālistiem un reformistiem bija strīdi par šariata likumu interpretāciju un piemērošanu. Reformisti ir apliecinājuši šariata likumu saskaņošanu ar Eiropas modeļiem, ko tradicionālisti noraidīja.

Kultūras nozīme

Islāma kultūra ir cieši saistīta ar šariata likumu, kas vada rituālus un sociālās attiecības. Šariata likumam ir piecas plašas kategorijas: obligātas, atļautas, nosodāmas, ieteicamas un aizliegtas darbības. Atļautās un ieteicamās darbības piesaista atlīdzību pēcdzemdību periodā, nosodāmās darbības nav grēki, bet parasti tās ir jāizvairās, un obligātās darbības neievērošana vai aizliegta darbība tiek uzskatīta par sodāmu. Dažas valstis, piemēram, Saūda Arābija un Indonēzija, kā islāma kultūras centrālā daļa, ir īstenojušas likumus, izmantojot tādas metodes kā reliģisko policiju. Ārzemniekiem, kas apmeklē tādas islāma valstis kā Saūda Arābija, viņiem ir saistoši šariata likumi un prakse.

Saistība ar starptautiskajām tiesībām

Ar islāma izplatību visā pasaulē, šariata likums ir salīdzināts ar starptautiskajām tiesībām un to atzīst starptautiskās organizācijas. Lielākā daļa islāma valstu pieņem šariata likumus kā daļu no likuma. Tie, kuriem ir mazākums musulmaņu, savā likumā iekļauj dažus šariata aspektus, piemēram, izveidojot Kadhi tiesas. Starptautiskās organizācijas un cilvēktiesību grupas ir izvirzījušas jautājumu par cilvēktiesību ievērošanu šariata likumā. Lai gan lielākā daļa pasaules valstu vienlīdzīgi izturas pret sievietēm un vīriešiem, šariata likums skaidri piešķir vīriešiem vairāk nekā sievietes. Lielākā daļa valstu, kas izmanto šariata likumu, ir iekļāvušas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas izmantošanu, bet pakļaut to šariata likumam, kas rada pretrunas ar cilvēktiesību grupām.

Atbalsts un iebildumi

Šariata uzņemšana ir bijusi visā pasaulē. Lielākā daļa musulmaņu piekritēju atbalsta šariata izmantošanu kā oficiālu likumu, jo īpaši ģimenes un īpašuma strīdu risināšanai. Daudzi iebilst pret to, ka tiek izmantoti tādi bargi sodi kā slepkavības un rokas griešana. Citi uzskata, ka jāievieš stingrāki sodi. Tomēr dažādas grupas ir iebildušas pret šariata izveidi un atzīšanu, atsaucoties uz tās nesaderību ar demokrātiju. Citi ir minējuši, ka ekstrēmisti izmanto šariata likumu, lai atbalstītu teroristu darbību, un tas ir izraisījis strīdus starp dažādām islāma un ne-islāma grupām.