Kas ir Parīzes nolīgums?
Parīzes nolīgums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu vienošanās par klimata pārmaiņām, kas pazīstama arī kā Parīzes klimata nolīgums vai Parīzes klimata vienošanās. Nolīgums ir pakļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas risina siltumnīcefekta gāzu emisijas, mazināšanu, finansēšanu un pielāgošanos. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu 21. konferencē, kas notika 2015. gada 12. decembrī, Parīzē 196 partiju pārstāvji vienojās par nolīguma valodu. Aptuveni 195 UNFCCC dalībnieki jau ir parakstījuši Parīzes līgumu, un 148 valstis ir ratificējušas šo nolīgumu no 2017. gada jūnija. Saskaņā ar vienošanos katra dalībvalsts ir atbildīga par plānu izstrādi un regulāri ziņo par savu ieguldījumu globālās sasilšanas mazināšanai. Nolīgumā nav tiesību aktu vai mehānismu, kas mudina dalībvalstis noteikt konkrētus mērķus noteiktā datumā. Tomēr katras valsts izvirzītajam mērķim ir jāpārsniedz iepriekšējie mērķi. 2017. gada 1. jūnijā ASV prezidents Donalds Trumps teica, ka ASV pārtrauks savu dalību nolīgumā par klimata pārmaiņām un ka tās būs atvērtas sarunām par labāku darījumu.
Vēsturiskais pamatojums
Pēc 2009. gada neveiksmīgajām sarunām, lai risinātu klimata pārmaiņas, daudzas valstis devās prom, labāk izjūtot, kā viņi varētu panākt šādu vienošanos. Pašreizējais nolīgums tika labi īstenots, izmantojot iepriekšējo pieredzi un neveiksmes, tādējādi palīdzot uzsākt augšupēju pieeju, lai izveidotu nolīgumus par klimatu. Turklāt Parīzes nolīgums ļauj atsevišķām valstīm izvirzīt savus mērķus, tādējādi nodrošinot, ka tas ir ērts visām iesaistītajām pusēm, vienlaikus veicinot pārmaiņas.
UNFCCC mērķi saskaņā ar Parīzes nolīgumu
ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām ir daudzi mērķi, ko tā cer izpildīt saskaņā ar nolīgumu. Daži no mērķiem ir uzlabot spēju pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, vienlaikus veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām un attīstot zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas tādā veidā, kas neapdraud pārtikas ražošanu. Vēl viens mērķis ir nodrošināt konsekventu finanšu plūsmu klimata noturībai un ierobežotai siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstībai un, visbeidzot, saglabāt globālo sasilšanu krietni zem 2 grādiem pēc Celsija un pirmo reizi nodrošināt temperatūras paaugstināšanos līdz Celsija grādiem virs pirmsindustrijas līmeņa. Tie visi zina, ka šādi centieni ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un risku.
Nacionāli noteiktās iemaksas
Ar „nacionāli noteiktām iemaksām” Parīzes nolīgums mudina katru valsti darīt visu iespējamo, lai stiprinātu šādus centienus, lai nodrošinātu labāku un gaišāku nākotni ar mazāku globālo sasilšanu. Nolīguma 3. pantā noteikts, ka katrai dalībvalstij ir jābūt ambiciozai, atspoguļojot progresu laika gaitā un beidzot nosakot konkrētus mērķus, lai sasniegtu nolīgumā noteiktos mērķus. Iemaksas, ko reģistrēs UNFCCC sekretariāts, jāziņo reizi piecos gados. Progresijas princips mudina, lai katrs mērķis vai mērķis būtu pārspīlēti iepriekšējos mērķus. Dalībvalstīm ir atļauts strādāt kopā, lai apvienotu savas valsts mērogā noteiktās iemaksas. Turklāt katras valsts mērķis ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā tas ir valsts mērogā. Tomēr starptautisko tiesību aktu dēļ šādas iemaksas nav saistošas, jo tām nav obligātās valodas, normatīvā rakstura un specifiskuma, kas nepieciešama, lai noteiktu saistošas normas.
Nolīguma nozīme
Klimata pārmaiņas ir galvenais izaicinājums cilvēkiem un visiem dzīvajiem organismiem visā pasaulē. Parīzes nolīgums stingri apstiprina bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmas un zemes izmantošanas nozīmi, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un palīdzot valstīm kopā ar savām kopienām mazināt globālās sasilšanas risku un sekas un pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Vienošanās veicina arī pareizas zemes apsaimniekošanas metodes, piemēram, lauksaimniecības, meža atjaunošanas un dabas aizsardzības uzlabošanu.
