Kas ir Eiropas Savienības līguma 50. pants?

Pēc balsojuma par Brexit ir aizvien vairāk diskutēts par dalību Eiropas Savienībā. Debates vēl vairāk veicināja nesenā Commons sakāve ar Theresa May Brexit izstāšanās līgumu. Ir izvirzīti vairāki jautājumi par to, vai 50. pants tiks atcelts vai pagarināts, lai aizkavētu vai pat apturētu Brexit. Visās šajās sajaukšanās un neskaidrībās viens jautājums, ko cilvēki ir jautājuši, jo īpaši tie, kas ir Lielbritānijā, ir „Kas ir 50. pants?” Nu, šis pants ir vērsts uz to, kā ES valstis var izstāties no Savienības un kādas sekas, kādas var atstāt 50. pants ir viss.

Izstāšanās klauzula

Jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts ir vienpusēji un tīši atteikusies no Savienības locekļa, ja tā ievēro noteiktās procedūras. 50. pants paredz mehānismu, ar kura palīdzību jebkura Savienības dalībvalsts var brīvprātīgi atsaukt savu dalību saskaņā ar saviem noteikumiem. Tajā ir paredzēta arī to valstu atkārtota ieceļošana, kuras ir atteikušās no dalības. Šādai valstij ir jāveic pievienošanās procedūra.

Noteikumu pamatojums

Pirmo reizi 50. pantu izstrādāja John Olav Kerr, bijušais diplomāts un Skotijas starpbiedrs. Viņš bija Eiropas nākotnes konvencijas ģenerālsekretārs, kas nāca klajā ar ES Konstitucionālo līgumu. Tomēr Eiropas Konstitūcijas ratifikācija neizdevās, kā rezultātā klauzula tika iekļauta Lisabonas līgumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Pirms tam likumi vai līgumi nenorādīja, kā dalībvalstis varētu brīvprātīgi un vienpusēji atcelt savu dalību Savienībā, padarot tehniski sarežģītu atteikties no jebkura dalībnieka. Valstis varēja atsaukties tikai uz savu suverenitāti un tiesībām nepiemērot nekādas starptautiskas saistības.

Izstāšanās kārtība

50. pants ieviesa brīvprātīgas izstāšanās no Savienības procedūru. Dalībvalstij, kura ir nolēmusi atsaukt savu dalību no Savienības, ir jāinformē Padome par saviem plāniem to darīt. Tad Padome sniedz vadlīnijas tās noteikumu noslēgšanai ar šo valsti, nosaka kārtību, kādā valsts var izstāties, un izklāsta tās turpmākās attiecības ar ES. Šo nolīgumu ES vārdā noslēdz Padome, rīkojoties ar kvalificētu balsu vairākumu un saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu. Līgums par ES vairs nebūs saistošs konkrētai valstij, kas atkāpjas no vienprātības atcelšanas dienas vai otrā gada beigās no paziņojuma par izstāšanos dienas. Jebkuram Padomes loceklim, kas pārstāv valsti, kuras nolūks ir izstāties no Savienības, nav atļauts piedalīties Padomes apspriedēs vai lēmumu pieņemšanā par to.

Izstāšanās atsaukšana

50. pantā nav teikts, vai dalībvalsts var atsaukt savu paziņojumu par nodomu atteikties. Tomēr vairāki ES eksperti un iestādes uzskata, ka valsts, kas plāno atstāt, var mainīt savu domu. Līdz ar to paziņojumu var atsaukt bez ES dalībvalstu atļaujas, ja vien dalībvalsts vēl nav atstājusi Savienību.