Kāpēc dažas valstis saņem tik maz ārvalstu palīdzības?
ODA
Oficiālā attīstības palīdzība (OAP) ir nauda, ko bagātākās valstis sniedz, lai tieši palīdzētu nabadzīgajām valstīm. Diemžēl sistēma nav perfekta, un daudzi saņēmēji seko korumpētiem vai izšķērdīgiem paņēmieniem, un ziedotāji bieži vien atsakās no saviem maksājuma solījumiem. Kā jau iepriekš tika apspriests, tādas valstis kā Indonēzija, Venecuēla, Panama, Irāna un Čīle saņem nenozīmīgas OAP summas, salīdzinot ar to attiecīgajiem nacionālajiem ienākumiem.
ĀRVALSTU ATBALSTA FINANŠU PĀRVALDĪBA
Ārvalstu palīdzība ir palīdzība, kas paredzēta tādas valsts attīstībai, kura parasti tiek iegūta no citām bagātākām valstīm un tiek sniegta nabadzīgākajām valstīm. Ārvalstu palīdzības mērķis ir, lai nauda tiktu izmantota, lai uzlabotu saņēmējvalsts un tās iedzīvotāju dzīves apstākļus un ekonomisko labklājību. Reizēm šī filantropiskā sistēma nedarbojas pareizi. Tas, kas varēja sākties kā laba humanitārā ideja, dažkārt var izrādīties briesmīgi nepareizi. Šādos gadījumos mēs bieži redzam scenāriju, kurā valstis, kurām vajadzētu nodot naudu, faktiski rada aizdevumus, bet valstis, kas saņem naudu, galu galā neefektīvi izmanto naudu, ko tās saņem vai izmanto to korumpētiem mērķiem. Tomēr citreiz sistēma darbojas tāpat kā paredzēts. Mēs to redzam bieži, kad notiek dabas katastrofas vai pēc kara, īpaši tad, kad citas daudznacionālas nevalstiskās organizācijas (NVO) un citas aģentūras pastiprina iesaistīšanos un palīdz pārraudzīt līdzekļu piešķiršanu. Šādos gadījumos valstīm piešķirtais atbalsts ir paredzēts, lai tieši attīstītu valsti un tās iedzīvotāju labklājību tādām lietām kā izglītība, tīrs ūdens, tīrs gaiss vai zemes attīstība, lai palīdzētu iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības vai citādi nevēlama. dzīves stacijas.
ĪPAŠĪBAS SAISTĪBĀ
Bieži vien tā ir bagātā tauta, kas nepiekrīt 0, 7% no nacionālā kopienākuma (NKI) nabadzīgajām valstīm. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis dažkārt nav izpildījušas savu pienākumu konsekventi, lai gan tā ir viena no lielākajām līdzekļu devējām visā pasaulē. Lai gan pasaules un ārzemju palīdzības maksājumi 2014. un 2015. gadā ir palielinājušies, lai sasniegtu visu laiku augstāko līmeni, bieži vien tas nav pareizais atbalsts, ko bagātās valstis ir piekritušas un ka saņēmējiem tas ir vajadzīgs.
Tomēr šī nauda ir faktiski samazinājusies. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sniegto informāciju arvien lielāka tendence ir vērojama starp turīgajām valstīm, kas nolemj, ka būtu izdevīgāk piešķirt aizdevumus vidēja ienākuma valstīm, nevis palīdzēt palielināt nabadzīgo valstu dzīves apstākļus, izmantojot tiešu atbalstu. Lai gan Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Vācija, Francija un Japāna varēja atļauties piešķirt 0, 07% no saviem nacionālajiem ienākumiem nabadzīgākajām valstīm, tās aizvien vairāk izvēlas piešķirt šos līdzekļus citos veidos. No otras puses, mazākas attīstītās valstis, piemēram, Dānija, Luksemburga, Norvēģija un Zviedrija, pretēji faktiski ir devušas vairāk nekā sākotnēji piekritušas, kas patiesībā saka kaut ko brīnišķīgu par šo valstu attiecīgo tautu un valdību filantropiju.
Visām ziedošanas procesā iesaistītajām valstīm ir jāatbild Apvienoto Nāciju Organizācijai kādā līmenī, lai tās būtu atbildīgas par savām darbībām. Iespējams, ka ir vajadzīgs pats atbildības process, lai iespaidotu vajadzību pēc attīstības palīdzības nabadzīgajām valstīm. Lielāks skaits spēcīgāku valstu palīdzēs pasaules ekonomikai kļūt stiprākai un veicinās starptautisko paritāti, nevis nabadzīgo valstu un bagāto valstu turēšanu.
SAVSTARPĒJIE IEGUVUMI DONORIEM UN SAŅĒMĒJIEM
Ja pašreizējās tendences, kas vērojamas ārzemju attīstības palīdzības izmaksās no Skandināvijas valstīm, izplatījās pārējā attīstītajā valstī, var rasties tuvums, kad bagātākās valstis seko solījumiem, ko viņi sniedza pārējai pasaulei, un viņi patiešām ziedot naudas, ko viņi apsolīja. Tā kā lielākās bagātās valstis sāk sniegt savu solīto 0, 7% nacionālo kopienākumu nabadzīgajām valstīm kā naudu attīstībai, tā var tikai nostiprināt donorvalsts bagātību. Savstarpēja labuma gadījumā notiks savstarpēja uzlabošana, jo nabadzīgajai valstij atmaksājot aizdevumu, turīgā valsts turpinās attīstīties.
