Kādas valstis bija iesaistītas Korejas karā?

Korejas karš bija visietekmīgākais notikums, kas 20. gadsimta laikā notika Korejas pussalā, veidojot Korejas tautas likteni. Korejas karu galvenokārt izraisīja vairāki faktori, no kuriem galvenais bija aukstais karš. Sakarā ar ideoloģiskajām atšķirībām starp pussalas līderiem, tā tika sadalīta Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā ar pagaidu robežu, kas atdala abas valstis. Abu Korejas valstu līderi apgalvoja, ka viņi ir visa reģiona likumīgie līderi un neatzina robežu kā oficiālu. Pirms karš oficiāli sākās, bija konflikts starp abu Korejas armiju, kas atrodas pie kopīgās robežas. Konflikts starp abām Korejas valstīm palielinājās, un 1950. gadā Ziemeļkorejas līderi nosūtīja savus karaspēkus pāri robežai. Neatkarīgi no Korejas pussalas tautām, arī citas valstis bija iesaistītas karā dažādās spējās, piemēram, ASV, Taizemē un Krievijā, kas palīdzēja cīnīties ar tautām tieši, Dāniju, Bulgāriju un Zviedriju, kas sniedza medicīnisko atbalstu. Starptautiskā militārā reakcija uz Korejas karu bija 21 valsts.

Ziemeļkoreja

1950. gadā Ziemeļkorejas līderi ar Padomju Savienības un Ķīnas atbalstu nosūtīja savus spēkus pāri robežai, lai uzbruktu Dienvidkorejai. Ziemeļkorejas valdība apgalvoja, ka Dienvidkorejas armija uzbruka vispirms. Ziemeļkorejas karaspēks arī apgalvoja, ka uzsāka aizvainojumu, meklējot defektoru Syngman Rhee. Sākotnējais Ziemeļkorejas iebrukuma spēks bija ārkārtīgi labi sagatavots, jo tam bija gan artilērija, gan tvertnes. Sakarā ar plašo sagatavošanos, ko Ziemeļkorejas armija bija ieviesusi, viņi varēja viegli kontrolēt Seulu.

Dienvidkoreja

Iebrukuma laikā Dienvidkorejas armija nebija gatava liela apjoma militārajam uzbrukumam no Dienvidkorejas. Dienvidkorejas armijai nebija ieroču, lai cīnītos pret Ziemeļkorejas tankiem un artilēriju. Vēl viens izaicinājums, ar ko sākotnēji saskārās Dienvidkorejas armija, bija, ka viņu armija nebija pareizi izvietota, lai cīnītos pret tuvojošajiem Ziemeļkorejiem. Arī Dienvidkorejas militārā vadība tajā laikā bija nepietiekami sagatavota, un tas noveda pie postošiem lēmumiem, piemēram, Hangangas tilta iznīcināšanu, kā rezultātā daži Dienvidkorejas militārie šķēršļi bija Ziemeļkorejas armijas žēlastībā.

Starptautiskā iejaukšanās

Korejas karš turpināja sadalīt pasauli pa ideoloģiskajām līnijām ar dažām valstīm, piemēram, Ķīnu un Padomju Savienību, kas atbalstīja Ziemeļu komunistisko režīmu, bet citas valstis, piemēram, ASV un Austrālija, atbalstīja dienvidu kapitālistisko valdību. Ideoloģiskās atšķirības bija visredzamākās ANO, kur Ķīnas pārstāvis atklāti paziņoja, ka tauta ir gatava iejaukties konfliktā, ja iesaistīsies ASV. ANO nosūtīja spēkus Korejas karam, lai palīdzētu Dienvidkorejas iedzīvotājiem. Tomēr ANO spēki bija spiesti atkāpties pēc tam, kad Ķīnas karaspēks šķērsoja robežu un sāka spēlēt aktīvāku lomu karā.

Kara ietekme

Korejas karam bija nozīmīga ietekme gan reģionālā, gan starptautiskā mērogā. Reģionāli tā rezultātā tika izveidota demilitarizēta zona, kā arī Ziemeļkoreja, kas zaudēja aptuveni 1500 kvadrātjūdzes zemes uz Dienvidkoreju. Globālā mērogā Korejas karš ANO uzskatīja, ka Ģenerālā asambleja ir svarīgāka par Drošības padomi.