Kādas ir lielākās nozares Sīrijā?

Sīrijas Rietumāzijas tauta aptver aptuveni 185 000 kvadrātkilometru zemes, un tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 18 miljoni. Lielākā un galvaspilsētā Sīrija ir Damaska. Sīrija bija starp Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātājiem. Vēsturiski valsts parādījās no Osmaņu impērijas drupām. Sīrijas ekonomiku negatīvi ietekmējis valsts karš, kas valstī notiek jau daudzus gadus. Tās IKP ir 24, 6 miljardi ASV dolāru. Pašlaik nozares, kas vada Sīrijas ekonomiku, ir lauksaimniecība, pakalpojumi un ražošana.

Sīrijas ekonomikas īsa vēsture

Sīrijas ekonomiku raksturo sociālistiskas zemes reformas un nacionalizācijas politikas. Pēc nopietnas ekonomikas krīzes deviņdesmitajos gados valstī 1990. gadā notika virkne ekonomisku reformu. Šīs reformas bija vērstas uz Sīrijas ekonomikas veicināšanu, veicinot privatizāciju. Tomēr valdība joprojām kontrolēja lielāko daļu iestāžu, un turpinājās privātā sektora ierobežojumi. 1990. gada reformu dēļ Sīrijas ekonomika deviņdesmitajos un divdesmitajos gados bija spēcīga, IKP uz vienu iedzīvotāju 2010. gadā palielinoties līdz 4, 058 ASV dolāriem. Ekonomika ir ļoti atkarīga no eksporta uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku. Lai gan pakalpojumus, lauksaimniecību un apstrādes rūpniecību var identificēt kā Sīrijas ekonomiskos dzinējspēkus, ekonomika cieš lielā mērā sakarā ar notiekošo pilsoņu karu.

Lauksaimniecības nozare

Lauksaimniecības nozare nodarbina vienu ceturto daļu Sīrijas iedzīvotāju. Tā rezultātā tas ir galvenais ienākumu avots un veido 16, 9% no Sīrijas IKP. Populārie kultūraugi, ko audzē lauksaimnieki un viņu ģimenes, ietver kviešus un cukurbietes. Bez šīm kultūrām Sīrijas lauksaimnieki audzē arī kukurūzu, miežus un prosas. Sīrijā audzētās naudas kultūras ir kokvilna, augļi un dārzeņi (piemēram, tomāti, arbūzi, sīpoli un kartupeļi, vīnogas, āboli, citrusaugļi) un tabaka. Augstas kvalitātes tabaka parasti tiek audzēta ap Latakijas reģionu. Lauksaimnieki nodarbojas arī ar dzīvnieku audzēšanu. Audzēti lopi ir aitas, liellopi, mājputni un kamieļi. Sīrijā tiek izmantota arī mazapjoma zveja. Zvejnieki zvejo tādas zivis kā sarkanā un pelēkā kefale, tunzivis, tunzivis, sardīnes un dīķi. Sīrijā ir salīdzinoši neliela daļa mežu. Tā rezultātā valstij ir jāimportē koksne celtniecībai un citiem mērķiem.

Ražošanas industrija

Sīrijas galvenās nozares ir nafta, tabaka, tekstilizstrādājumi, dzērieni un pārtikas pārstrāde. Tekstilrūpniecības nozarē valsts ir pazīstama ar vilnas, neilona, ​​kokvilnas un dabīgo zīda tekstilmateriālu ražošanu. Rūpnīcas, kas ražo šos tekstilmateriālus, atrodamas Alepo, Hamah, Damaskā un Homsā. Sīrijā ir arī inženiertehniskās nozares, kas nodarbojas gan ar rūpniecisko, gan ķīmisko tehnoloģiju. Inženiertehniskie uzņēmumi cita starpā ražo stikla rūtis, farmaceitiskos līdzekļus, saplākšņus, traukus, pudeles, baterijas un cementu. Arī Sīrijas nozares nodarbojas ar pārtikas produktu pārstrādi, piemēram, konservētiem augļiem un dārzeņiem, piena produktiem, augu eļļām un sāli. Ražošanas nozare ir arī roku darbs, piemēram, zelta un sudraba rotājumi, koka gravējumi, damasks tērauds un zīda brokādes.

Vēsturiski Sīrijai bija plaukstoša naftas rūpniecība. Tomēr naftas ražošana valstī ir samazinājusies no 600 000 barelu dienā 1995. gadā līdz tikai 32 000 barelu dienā 2014. gadā. ISIS, miliciju grupa, ir pārņēmusi naftas rezerves un valdība vairs nekontrolē naftas ražošanu valstī. Pirms pilsoņu kara Sīrija bija liela naftas eksportētāja uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pēc tam naftas eksports veidoja 25% no valdības ieņēmumiem. Eksports arī veicināja gandrīz 20% Sīrijas IKP.

Pakalpojumu nozare

2017. gadā pakalpojumi veidoja aptuveni 60% no Sīrijas IKP. Nozare ir atbildīga arī par daudzu darbinieku nodarbināšanu. Piemēram, 2008. gadā pakalpojumu sektors nodarbināja aptuveni 67% no valsts darbaspēka. 2009. gadā šis rādītājs palielinājās, kā rezultātā ievērojami palielinājās biroju telpu cenas. Ekonomikas jomas, kas saistītas ar pakalpojumu nozari, ir tūrisma nozare, kā arī banku un finanšu nozares. 2002. gadā tūristi, kas nav arābi, bija aptuveni 1, 1 miljons. Tomēr skaitļi ir samazinājušies sakarā ar notiekošo pilsoņu karu, kas sākās 2011. gadā. Sīrijas banku nozari skārušas daudzās sankcijas, kas valstij bija jārisina pilsoņu kara dēļ. Valstis, kas ir pieņēmušas sankcijas, ir Kanāda, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un Arābu līga.

Sīrijas transporta nozare ir diezgan attīstīta. Valstī ir četras starptautiskās lidostas, proti, Aleppo, Lattakia, Damascus un Kamishly. No 2012. gada Sīrijā bija 99 lidostas. No šīm lidostām 29 ir bruģējuši skrejceļi, savukārt 70 lidostās ir nelietoti skrejceļi. Sīrijas dzelzceļi ir atbildīgi par kravu pārvadājumiem no Sīrijas uz vairākiem galamērķiem. Dzelzceļš savienojas ar Turcijas Valsts dzelzceļiem, kas ir 2052 kilometru garš. Tā arī savieno valsti ar tās kaimiņvalstīm, piemēram, Irāku, Turciju un Jordāniju. Neskatoties uz pilsoņu karu, kas daudzus gadus turpinās Sīrijā, dzelzceļi ir labi uzturēti. Valsts piedāvā pat ātrgaitas pakalpojumus, kā arī modernus vilcienu pakalpojumus. Bez dzelzceļiem un lidostām arī Sīrijas ceļu tīkli ir diezgan attīstīti. Valstij ir 69, 873 kilometru garš ceļu tīkls. No šī garuma ir bruģēts 61 514 kilometru garš ceļš. Sīrijā ir arī tuksneša autobusu satiksme, kas pārvadā iedzīvotājus no Sīrijas uz Beirūtu, Bagdādi, Haifu un Damasku. Valstī ir arī kuģojamie ūdensceļi, kas ir aptuveni 900 kilometru garumā. Tomēr tos reti izmanto komerciālos nolūkos.