Kāda veida valdībai ir Turcijai?

Turcija ir laicīga parlamentārā pārstāvniecības demokrātiskā republika, kurā premjerministrs ir valdības vadītājs un prezidents ir valsts vadītājs. Turcijas Republika tika dibināta 1923. gadā pēc Osmaņu impērijas krišanas. Jaunā republika gadu gaitā piedzīvoja vairākus militārus apvērsumus un politisko nestabilitāti. Konstitūcija, kas novērota valstī, tika pieņemta 1982. gada 7. novembrī pēc referenduma.

Turcijas prezidents

Turcijas valsts vadītāju agrāk ievēlēja parlaments, bet 2007. gadā tika pieņemts grozījums, un atbildība tagad ir pilsoņu ziņā. Priekšsēdētājam ir jābūt vecākam par 40 gadiem un jābūt bakalaura grāda ieguvējam. Prezidents ir pilnvarots pārraudzīt konstitūcijas īstenošanu un pārstāv valsts vienotību. Prezidents pārstāv valsti starptautiski un ratificē starptautiskos līgumus. Prezidents izsludina likumus, nosūta parlamentam rēķinus atkārtotai izskatīšanai vai iesniedz tos referendumam, un aicina veikt jaunas parlamenta vēlēšanas. Prezidents arī ieceļ un saņem premjerministra atkāpšanos no amata un ieceļ vai atlaiž ministrus ar premjerministra ieteikumiem.

Ministru prezidents un Turcijas Ministru padome

Turcijas premjerministrs ir valdības vadītājs. Viņu ieceļ priekšsēdētājs, un praksē ir partijas vadītājs ar deputātu deputātiem. Ministru prezidents ir pilnvarots veidot valdību, un viņš ieceļ ministrus. Ministru prezidents pārrauga valdības politikas īstenošanu. Viņš vada Ministru padomi, kas pārrauga dažādas nozares, piemēram, lauksaimniecību, vidi, darbaspēku un tūrismu. Katrs ministrs ir atbildīgs par savu individuālo jurisdikciju un atskaitās premjerministram, kurš var iesniegt priekšlikumu, lai priekšsēdētājs noraidītu konkrētu ministru.

Turcijas likumdevējs

Vispārējās vēlēšanas notiek pēc pieciem gadiem, lai ievēlētu deputātus Lielajai Nacionālajai Asamblejai. Kopumā 550 deputāti pārstāv 85 vēlēšanu apgabalus un 81 provinci. Asamblejas galvenais uzdevums ir ieviest, grozīt un atcelt tiesību aktus. Tā saglabā Ministru padomes pārbaudi. Asambleja apspriež jautājumus par budžetu, valūtu, kara deklarācijām un starptautisko līgumu ratifikāciju. Tā arī lemj par to, vai piešķirt apžēlošanu un amnestiju. Asamblejai ir tiesības grozīt konstitūciju un apstiprināt attīstības plānus, kā arī Satversmes tiesas locekļu ievēlēšanu. Tā var arī apsūdzēt prezidentu, pamatojoties uz nodevību.

Turcijas administratīvie apgabali

Valsts ir sadalīta 81 provincē administratīviem mērķiem. Starp provinču veidošanas kritērijiem ir sabiedrisko pakalpojumu prasības un ģeogrāfija. Provinces tālāk iedala 923 rajonos, kas vēl vairāk sadalās pilsētās un ciemos. Vietējās administratīvās iestādes ir pilnvarotas sniegt sabiedriskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem.

Turcijas tiesu iestādes

Tiesu vara valstī ir atkarīga no neatkarīgu tiesu un augstāko tiesu iestāžu tīkla. Augstāko tiesu piemēri ir Satversmes tiesa, jurisdikcijas tiesas, Augstākā apelācijas tiesa un Augstākā militārā tiesa. Krimināltiesas un civilās tiesas kalpo valsts pilsoņiem. Tiesneši neizmanto žūriju, lai noteiktu gadījumus, bet paļauties uz viņu pārliecību un likumu.