Kāda veida valdība ir Jaunzēlandē?

Jaunzēlandē ir konstitucionāla monarhijas sistēma, un valsts priekšnieks ir karaliene Elizabete II. Atšķirībā no vairuma valstu Jaunzēlandē nav rakstiskas konstitūcijas. Tā vietā parlamenta lēmumi kalpo kā likums papildus tiesu lēmumiem, valsts valsts pārvaldes iestādes izdotiem dokumentiem, nerakstītiem konstitucionāliem līgumiem, Anglijas tiesību aktiem un attiecīgajiem Apvienotās Karalistes parlamenta aktiem.

Jaunzēlandes gubernators

Ģenerālgubernators pārstāv Jaunzēlandes suverenitāti un ir valsts vadītājs. Viņus ieceļ karaliene pēc premjerministra ieteikuma. Ģenerālprokurors ir pilnvarots izpildīt konstitucionālos un ceremonijas pienākumus valstī. Ģenerālprokurors paļaujas uz premjerministra ieteikumiem, lai izpildītu pienākumus, kamēr premjerministrs ir Pārstāvju palātas uzticība. Daži ģenerālgubernatora uzdevumi ietver parlamenta izsaukšanu un izbeigšanu, izpildvaras padomes priekšsēdētāju, piešķirot Karaļa piekrišanai likumprojektu, ieceļot ministru kabinetus, veicot valsts vizītes citās valstīs un uzņemot citus valsts vadītājus.

Executive Power Jaunzēlandē

Izpildvaras valstī ir premjerministrs un ministri. Premjerministrs atbalsta vairākuma ievēlēto parlamenta deputātu atbalstu. Ministru prezidents izvēlas ministrus, lai izveidotu kabinetu, un iesniedz tos ģenerālgubernatoram apstiprināšanai. Pēc apstiprināšanas valdība ir oficiāli izveidota. Izpilddirektors ir atbildīgs par valsts vadību, un tas iesniedz likumus parlamentā. Tā arī nosaka valdības politiku un lemj par jomām, kurās valstij ir jānovirza nauda. Ministru prezidents un ministri ir atbildīgi parlamentam gan kolektīvi, gan individuāli. Valdības iestādes tiek izveidotas arī, lai palīdzētu izpildvarai īstenot tās mērķus.

Jaunzēlandes parlaments

Jaunzēlandē ir vienpalātas parlamentārā sistēma, kas nozīmē, ka tā sastāv tikai no vienas mājas. 120 deputāti piedalās to pārstāvju mājā, kuri balso, izmantojot jaukto locekļu proporcionālo balsošanas sistēmu. Vēlēšanas notiek reizi trīs gados, un persona saņem divas balsis - vienu politiskajai partijai un otru - deputātam. Vairākas komitejas veido parlamenta locekļi, lai pārbaudītu valdības rīcību. Valsts parlaments ir augstākā lēmumu pieņemšanas iestāde. Tas rada jaunus likumus un izmaina vecos likumus pēc debatēm. Parlamenta deputāti pārstāv plašas sabiedrības idejas un bažas. Māja arī izskata un apstiprina valsts izdevumus un ieņēmumus. Parlaments rīkojas kā izpildvaras pārbaude un var uzticēt valdībai valdību, kurai nav uzticības.

Jaunzēlandes tiesu iestādes

Valsts tiesību aktu un strīdu izšķiršanas interpretāciju valstī veic tiesu tīkls. Apelācijas no zemākajām un rajona tiesām izskata augstākajā tiesā. Augstākā tiesa pārsūdz pārsūdzības tiesā un pēc tam augstākajā tiesā, kas ir augstākā tiesa. Galvenais tiesnesis pārrauga tiesu sistēmu, un iecelšana notiek no ģenerāldirektora, kas rīkojas pēc premjerministra ieteikuma. Galvenais tiesnesis kopā ar ģenerālprokuroru un ģenerāladvokātu ģenerālgubernatoru konsultē par augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu.