Horvātijas tautas - pasaules kultūras

Apraksts

Horvātijas iedzīvotāji (vai horvāti) šodien atrodas galvenokārt Horvātijā, kā arī tuvumā esošajā Bosnijā un Hercegovinā. Tomēr tās ir atzītas par oficiālām minoritātēm Austrijā, Čehijā, Ungārijā, Itālijā, Melnkalnē, Rumānijā, Serbijā un Slovākijā. Horvātijas diasporu var atrast arī ASV, Kanādā, Čīlē un Argentīnā, kā arī daudzās Rietumeiropas valstīs. Horvātijas tauta ir dienvidu slāvu etniskā grupa ar ilgu vēsturi, kuras saknes var datēt ar 7. gadsimtu. Tās sākotnēji bija no Centrāleiropas, Dienvidaustrumeiropas un Vidusjūras. Viņi runā horvātu valodā, kas ir Horvātijas oficiālā valoda, un viena no Bosnijas un Hercegovinas oficiālajām valodām.

Arhitektūra

Horvātijas arhitektūrai ir sena vēsture, un tās attīstību var izsekot līdz tās izcelsmei 7. gadsimtā. Liela daļa Horvātijas konstrukciju ir pazīstamas ar dažādiem dominējošiem Eiropas arhitektūras stiliem. Kad Horvātijas 7. gadsimtā pirmo reizi pārcēlās uz pašreizējo Horvātiju, viņus ietekmēja romiešu māksla un kultūra, īpaši tas, kas saistīts ar kristietības pieaugumu. Turpmākajos gadsimtos lielās pilsētas tika uzceltas gar valsts piekrasti. Slavenā Sv. Anastasijas katedrāle tika uzcelta 13. gadsimtā, kas atspoguļoja augošo gotisko ietekmi. Jaunizveidotajām pilsētām 14. gadsimtā bija arī spēcīgas gotikas iezīmes, ko raksturo augstie torņi kvadrātveida prizmu formās. Renesanses laikmetā tika uzbūvēti baroka un rokoko stila ēkas un katedrāles. 19. gadsimtā palielinājās urbanizācija, ko papildināja lielākas Austrijas ietekmes no šī perioda, ko raksturo romantisms un vēsturisms. Atšķirībā no daudzām citām jomām liela daļa Horvātijas iedzīvotāju vienmēr ir dzīvojuši pilsētu teritorijās visā valsts vēstures daļā.

Virtuve

Horvātijas virtuve ir ļoti daudzveidīga, ļoti atšķirīga atkarībā no valsts dažādiem reģioniem. Kaut arī piekrastes reģionos virtuvi lielā mērā ietekmē romiešu, grieķu un Vidusjūras virtuves ēdieni, izmantojot olīveļļu, garšaugus un spāres, piemēram, kanēli, krustnagliņas, rozmarīnu, salviju un lauru lapu, ēdieni kontinentālajos reģionos ietver agrīnās slāvu ietekmes pēdas un nesen, Ungārijas un turku virtuves ietekme. Pēdējie dod priekšroku regulārai tauku un tādu garšvielu kā ķiploku, paprikas un melno piparu izmantošanai ēdiena gatavošanai. Parasti izmantojamās sastāvdaļas ir dažāda veida gaļa, jūras veltes, gaļa un veģetārie sautējumi, pastas, zupas un sieri. Slavenie ēdieni ir pupiņu sautējums, zivju sautējums, sēņu zupa ar griķiem, desa un kartupeļu kastrolis un valriekstu ruļļi. Kopumā nav daudz uztura ierobežojumu, izņemot tos, kas saistīti ar dažām romiešu katoļu tradīcijām.

Kultūras nozīme

Horvātijas kultūra ir unikāla kultūras, ģeogrāfiskā un vēsturiskā ietekme. Horvātijas kultūra, kas atrodas uz dienvidiem no Centrāleiropas un kam ir bagāts vēsturiskais mantojums, ir absorbējusi daudzveidīgu ietekmi. Lai gan ziemeļu līdzenumos ir Austrijas un izsalkušās pēdas, piekrastes teritorijas ļoti ietekmēja romiešu un Vidusjūras kultūras, un centrālie iekšzemes reģioni ietekmē Turcijas kultūru. Tauta pieļauj atšķirību, atzīmē integrāciju un veicina inovācijas. Tas neuzņemas vienveidīgu formu, bet gan ietver tās daudzveidīgo pagātni un iedomāties atvērtību starp kultūrām nākotnē. Tas pielāgojas pārmaiņām, bet tajā pašā laikā labi zina, no kurienes tas nāk. Asociācijas futbols (futbols) ir populārākais sporta veids Horvātijā, un lielāko daļu šodienas Horvātijas popmūzikas lielā mērā ietekmē pagātnes tautas mūzikas elementi. Valstī ir arī strauji augoša filmu industrija, un cilvēki un viņu valdība lielu uzsvaru liek uz izglītību, kas bieži vien ir pieejama bez maksas vai pat bez maksas, pat pēc vidusskolas līmeņa. Lielākā daļa horvātu ir Romas katoļi, un tur ir arī ievērojams mazākums Austrumu pareizticīgo piekritēju.

Draudi

Pēc neatkarīga statusa iegūšanas 1991. gadā pēc bijušās Dienvidslāvijas atlaišanas Horvātija arvien vairāk ir attīstījusi savas unikālas identitātes. Folklora, mūzika un deja ir Horvātijas identitātes neatņemama sastāvdaļa, un tos svin Horvātijas iedzīvotāji kopumā. Arī Horvātijā ir septiņas vietas Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī daudzas ierindas UNESCO nemateriālo kultūras mantojumu sarakstā. Katrs no tiem ir rūpīgi jāsaglabā un jāaizsargā. Kopumā valsts lielu uzmanību pievērš Horvātijas kultūras un mantojuma saglabāšanas centieniem. Lai gan Horvātija ir maza valsts, ko ieskauj daudzas pasaules varas, un tā nekādā ziņā nav dominējošā kultūra, Horvātijas kultūra ir uzplaukusi un kļuvusi par nozīmīgu mūsdienu Eiropas kultūru.