Gvinejas-Bisavas četri nacionālie parki

Gvineja-Bisava ir valsts Rietumāfrikā, kuru robežojas ar Senegālu un Gvineju, un tai ir piekrastes līnija gar Atlantijas okeānu. Valsts aptver 36, 125 km2 platību, un tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 1 815 698. Gvineja-Bisava piedzīvo tropu klimatu, kurā lielāko daļu gadu dominē karsti un mitri apstākļi. Valsts daudzveidīgais reljefs ietver zemos piekrastes līdzenumus gar Atlantijas okeānu, Gvinejas mangrovju purviem un Gvinejas meža-savanna mozaīku austrumos. Gvinejas-Bisavas augstākais punkts ir 300 m virs jūras līmeņa. Gvineja-Bisava ir daudzveidīga zemes un jūras flora un fauna, kuras aizsargā četri nacionālie parki.

4. Cacheu upes Mangroves dabas parks

Cacheu River Mangroves dabas parks ir nacionālais parks, kas atrodas Gvinejas-Bisavas ziemeļrietumos. 2000. gadā dibinātais parks atrodas 886 km2 platībā un ir nosaukts pēc Cacheu upes, kas iet cauri parkam un iedala to divās ekoloģiski un kultūras ziņā atšķirīgās zonās. Mangrove meži aizņem 68% no parka, padarot to par vislielāko kompakto mangrovju vidi Rietumāfrikā. Cacheu River Mangroves dabas parkā ir daudz veidu putni, savukārt ievērojamā parka fauna ir Nīles krokodils, nīlzirgs, kuprītis delfīns, bushbuck un zaļais mērkaķis. Turklāt parka mitrzemēs dzīvo dažādas zivju sugas, vēžveidīgie, vēžveidīgie un mīkstmieši.

3. Cantanhez Forests nacionālais parks

Cantanhez Forests National Park ir nacionālais parks, kas atrodas Gvinejas-Bisavas dienvidu daļā. 2007. gadā dibinātais parks aptver 1057 km2 platību un piedāvā daudzveidīgu biotopu, tostarp mangrovju, savanna, mežu un pat kultivētu lauku. Šimpanzas ir vislielākās faunas parka teritorijā, bet tās apdzīvo arī citas primātu sugas un zīdītāji. Neskatoties uz aizsargājamo statusu, Kantanēzes mežu nacionālais parks turpina piedzīvot cilvēka iejaukšanos.

2. João Vieira-Poilão salu jūras nacionālais parks

João Vieira-Poilão salu jūras nacionālais parks ir nacionālais parks Gvinejā-Bisavā, kas atrodas uz četrām neapdzīvotām salām Bijagós arhipelāga dienvidaustrumu daļā. 2000.gadā dibinātajam parkam ir ad55 km2 platība, un tajā ir mitrināti meži, mangrovju, pludmales un smilšu krasti. Aizsargājamā teritorija atrodas daudzveidīgā florā un faunā. Piemēram, João Vieira-Poilão salu jūras nacionālais parks ir pazīstams ar vairākām bruņurupuču sugām, piemēram, olīvu Ridley bruņurupucis, zaļo bruņurupuču un bruņurupuču bruņurupucis, kas apmeklē tās pludmales ligzdošanai. Patiesībā parks ir uzskatāms par vienu no svarīgākajām zaļo bruņurupuču novietnēm Atlantijas okeānā. Jūras zīdītāji, tostarp pudeļu un kuprveida delfīni, dzīvo arī parka piekrastes ūdeņos, kā arī jūras putnu sugas, haizivis un citas zivis. João Vieira-Poilão salu jūras nacionālajā parkā ir arī svēto vietējo kultūru vietas.

1. Orango nacionālais parks

Orango nacionālais parks ir nacionālais parks Gvinejā-Bisavā, kas atrodas Bissagosas arhipelāga dienvidu daļā. 2000. gadā dibinātais parks ir 1582 km2 platībā, kas ietver 1320 km2 jūras zonu. Liels Orango nacionālā parka segments ir pārklāts ar mangrovēm, savukārt parka interjeru lielā mērā sedz palmu koki. Orango nacionālais parks ir mājvieta lielai savvaļas dzīvnieku daudzveidībai, ieskaitot gan sauszemes, gan jūras faunu. Ir zināms, ka parkā dzīvo Nīlas un krūmu krokodili, nīlzirgi, jūras bruņurupuči, delfīni, pērtiķi, lielgabali un liels skaits putnu.